2008-02-25 02:43:34

Kad cilvēkam hroniski ir slikts garstāvoklis jeb "Jāizveido sava dienasgrāmata".

Prologs
Reizēm man liekas, ka situācijās, kad dzīve šķiet diezgan sūdīga un bezvērtība, reizēm vajag atrast ko tādu, kas dod iemeslu attīstīties, nepalikt mūžīgi tajā pelēkajā masā, rutīnā.
Attīstoties mēs radām priekšnoteikumus, lai vide mainītos līdz ar mums. Vai mani.
Patiesību sakot, liekas, ka esmu sarakstijis kaut kādas no gaisa izrautas muļķības. Kam negadās.
Pirmā nodaļa
Kapēc dienasgrāmata nevis blogs? Šī lapa tik ļoti neatbilst bloga [bloka] vēstijumam cik dienasgrāmata. Ļoti iespējams te tiks ierakstīta kāda rindiņa, kas prezentēs manas tā brīža emocijas. Bez nekāda loģiska satura. Vairāk priešs sevis.
Otrā nodaļa
Es vienmēr esmu bijis diezgan noslēgts cilvēks un man vienmēr ir bijis vieglāk domas izteikt rakstot nevis runājot. Jau no skolas laikiem esmu devis priekšroku uzdevumus pildīt rakstiski nevis mutiski. Iespējams, lai labotos, ar laiku izveidošu kādu podkāstu jeb audiorakstu. Pēc iespējas biežāk izvairīšo no attēlu pārpublicēšanas. Padomā šad tad ievietot kādu mūzikas videoklipu no youtube, bet tas lielākoties būs live ieraksts. Uzskatu, ka dzīvā mūzika sniedz daudz lielāku enerģijas lādiņu nekā parastā.
Trešā nodaļa Kā redzat te nekā tāda varena nav. Kaut kad drīz izveidošu lapu, kur varēs redzēt šīs lapas progresu. Pašlaik jau te patiešām nekā nav. Pat nekāds dižais kontrolpanelis. Un jā. Ja kāds teiktu, ka šai lapai ir dizains, tad es ar prieku paziņotu, ka to es esmu veidojis. Paša lapa arī ir manis programmēta. Esmu gan iesācējs, gan amatieris programmēšanā. Hobijs Mobijs.
Epilogs
Mans epasts: mansjaunaisemails [ehh] inbox.lv | tas_es [ehh] inbox.lv
Telefona nr: Ir, bet to prasi uzrakstot e-pastu
Skype, Gtalk u.t.t. : Pārāk reti lietoju, lai atcerētos visus manus alias un paroles
Esmu kaut ko aizmirsis? Tad jautā e-pastā.

ar labu noskaņojumu
2008-03-05 18:21:50

Šodienas sīkumi

Sveiki!
Beidzot tiekot pie "lielā" interneta, apskatījos dažus blogus no nekur.lv un izsecināju, ka man nekas nav darīts priekš visu lolotā SEO. Tā nu šodienas mazie darbiņi:
1. Pievienot ierakstu datubāzei dažus jaunus laukus:
    1.1. lauks priekš SEO atslēgvārdiem. Kad man būs atseviķī raksti, tad no datubāzes izvadīšu. Tā vienkārši.
    1.2. RSS lauks. Tur varēšu saglabāt ieraksta aprakstu. Tas, nu, ja gadijumā izdomāju publicēt nepilnīgu RSS un nevēlos "noraut" rakstus.
    1.3. WAP. Hmm, nekas nebūtu pret to, ja manu dienasgrāmatu varētu lasīt izmantojot WAP.
    1.4. Konfigurācijas lauciņu. Sīkumiem.
2. Radīt aizmetņus vairāku "ādiņu" sistēmai. Kaut kas līdzīgs, kas sastopams iekš nobody.lv. Pašlaik es to vien daru kā saņemu kritiku par savu dizainu. Kādi ieteikumi? :)
3. Aiziet uz Fontaine Palace izdzert kādu aliņu un paklausīties labu mūziku.
Citi darbi
Iemācīties latviešu valodas interpunkciju un ortogrāfiju. Tā bisk kauns, jo uzskatu sevi par latvieti.
domājot par vakaru
2008-03-05 18:30:42

Trešdienas atslodze

Tā nu ņēmos un izdomāju, ka jāiesilda sevi pirms došanās uz Fontaine Palace [turmāk- fonteinu]. Pārpublicēju Blur dziesmu SONG 2
Šajā gadijumā - Live from Wembley Arena
Vienmēr esmu uzskatijis, ka "dzīvie" ieraksti satur daudz vairāk emociju un enerģijas. Tad nu klausāmies, spiedzam un dauzām grīdu!


mmm
2008-03-05 22:13:11

Baigie

Nesen uz mana spama epasta atnāca ziņa no latvianmoney:
"Sveiki Ir salikta sadala Izsole! Tagad jus varat piedalities izsole un pelnit no reklamam! Ar cienu Latvianmoney.com Administracija!"

Ar cieņu varbūt ziņa ir sūtīta, bet pati ziņa nesatur ne kripatas cieņu. Zinu, ka man ir probleas ar pieturzīmēm, bet uzņēmums jau varētu sūtīt pareizi noformētus epastus.
P.S. Man tas kantoris sūta ziņas, jo interese pēc piereģistrējos. Finansu piramīda ;)
aizdomās
2008-03-06 00:15:06

ceļā uz fonteinu

interesanti vai es tur satikšu Foršo meiteni?
Vai Ideālā tur šoreiz būs?

Vai patiešām es tur tik bieži eju, ka dažām meitenēm esmu izdomājis jau iesaukas?
Baigi.
ceļā
2008-03-07 00:28:01

8. marta pavadīšana

Cik vairs tur ilgi jāgaida līdz neoficiālie visu sieviešu svētki būs klāt. Vai es kādu sievieti apsveikšu? Nē, jo mani neviena daiļā dzimuma pārstāve nepacentās apsveikt Vīriešu dienā. Bet ne par to ir stāsts.
Gribēju vienkārši atgādināt, ka 8.martu Tu savai draudzenei vari pavadīt skatoties hokeju:
"Samsung premjerlīgas" izslēgšanas spēles "Liepājas metalurga" ledus hallē 8. martā plkst. 17.00 dāmām, kundzēm, jaunkundzēm, un meitenēm ieeja bez maksas"
pirms iešanas prom
2008-03-10 19:52:19

Atskaite #2

Te nu atkal es.

Izdomāju, ka varētu uztaisīt rakstu sēriju par tēmu: "Blogs par bloga taisīšanu." Nu tad neliela atskaitīte, kas te ir izdarīt.

 1. Pielabots RSS. Tas nozīmē to, ka ne viss, kas parādīsies manā dienasgrāmatā, būs arī rss barotnē. Kāds tam iemesls? Vienkārši kāpēc man piedrazot rss barotnes ar nebaudāmu materiālu? Ar to nu nemaz negribēju teikt/rakstīt, ka viss būs draņķis, kas te ir, bet, nu, vienkārši daudz kas būs tikai atzīmes priekšs manis paša.
P.S. Uzmetu meta tagus un parlūki zinās, ka lapai ir rss :)

 2. Uztaisiju gandrīz nekam nederīgu ādiņu sistēmu. Cookie izmantošana tjipa.
Un veljoprojām man vari atsūtīt paštaisītu css manai lapai. Publicēšu, ja būs tāds smuks. Un Tavs vārds parādīsies titros :)

 3. Rīt, domājams, beidzot varēs arī kaut ko nokomentēt. Cerams rokas man nebūs parāk līkas.
sildot rokas pie dat
2008-03-10 20:27:06

Hmm..

Intereses pēc nesen iegāju Latvijas radio 1 mājaslapā ar mērķi noklausīties raidijuma "Šīs dienas acīm" atkārtojumu. Starp citu Latvijas radio 1 ir tas viens no 3 radio, kurā esmu dzirdējis skanam Foo Fighter dziesmu "The Pretender". Un tas ir liels pluss manās acīs.
Un jā. Pie kā es paliku? Tā... Aizejot uz arhīva sadaļu tiek piedāvāts klausīties raidījumus divos dažādos formātos. Bieži pielietotajā Windows Media formātā un Real player formātā. Tā nedaudz aizdomājos, kas tiek domāts ar šīm rindiņām:

"Lai klausītos ierakstītos raidījumus nepieciešami un pietiekami lietot RealPlayer 8.0. To var iegūt arī šeit - RealPlay.exe (4.9 Mb). Uz programmas mēģinājumiem "upgradēties" var vīrišķīgi teikt - NĒ !"

Un, ja programmu vajadzētu "upgradēt" (izkausās diezgan pēc - "degradēt"), tad man būtu jāspiež sievišķīgi - JĀ?
Baigi :)
dzerot ūdeni
2008-03-12 20:43:10

Trešdienas atslodze

Neslikta "zilo" vīriņu performance
Sākumā varbūt nedaudz garlaicīgi, bet iedziļinoties, ieklausoties patīkams efekts būs panākts. Kā tieši priekš trešdienas. Pirms aiziešanas uz Fontaine Palace.



Ja neredzi ej pa tiešo
trešdienā
2008-03-15 23:08:46

vienkārši ... #1

Te nu patiesi šis raksts nesaturēs nekādu konkrētu informāciju, kas būtu noderīga plašākai publikai. Tikai kā piezīmes sev.
Jā, šodien atbraucu no laukiem. Tādiem laukiem, kur tikai 10 km līdz Lietuvas robežas. Un vispār starp citu man ir Lietuviešu uzvārds.

Un nu jā. Laukos biju uztaisijis nekam nederīgu fīču, ka cilvēks var novērtēt manus rakstiņus. Par cik es tagad eju uz normālo klubu, tad man nesanāca iestrāvot [muļķīgs darbības vārds, kas neko reālu īstenībā neapzīmē] jauno fīču. Un vispār komentēšanas iespējas nav te nekādas, jo reāli man personīgi šķiet, ka tie ievades lauki daudz ko sabojātu manā nedizainā.. to es padomāšu. Katrā ziņā vismaz centīšos domāt.

Rīt es eju uz darbu un apsolu bisk papildināt šo lapeli kamēr strādāšu. ;)

Ar labiem brīvdienu vēlējumiem, Ivars.

alojoties
2008-03-16 16:46:03

Svētdiena ir klāt. Darbs.

Kā man patīk strādāt svētdienā. Ārā tik jauks laiks. Cilvēki staigā. Man paģiras un nīkstu ārā.

Vakar lejupielādēju Foo Fighters 27 minūšu garu koncertierakstu. Noskatījos. Vispār es jau ierakstu biju pacenties noskatīties kamēr vel nebiju lejupielādējis, bet nu tagad to izdariju bez nekādiem kadru zudumiem. Bija forši. Iesaku.

Hmm nezinu vai paģiras vainīgas, vai kas, bet tikko iešāvās prātā doma, ka savas darba specifikas dēļ varētu izdarīt tā, lai šo Foo Fighters nelielo koncertiņu varētu noskatīties ap 100'000 civēku. Tas gan ir izfantazēts skaitlis, jo ne visiem patiktu laika to darīt, vēlēšanās. Un neviens jau nezinātu to. Nākošajā dienā, iespējams, zvanītu satrauktas tantiņas, kuras būtu neizpratnē par šādu pēkšņu, negaidītu programmas maiņu.
Varbūt mani par to varētu atlaist no darba. Itkā man tagad ir panesies garstāvoklis uz kaut kādām pārmaiņām. Darba maiņa varētu būt viena no tām.

Vakar biju iekš Fontaine Palace. Laikam vienu blogeri redzēju. Vispār šķiet, ka kādu laiku nekur neiešu izklaidēties, jo kaut kā tas vairs nesniedz tādu gandarījumu kā iepriešs.

Starp citu sākušies vienas no varenāko pasaules organizāciju svētkiem - Lieldienas. Ar to arī sveicu visus.
Es diemžēl negavēju pirms tam.

Ak, jā. Esmu nolēmis ierobežot savu alus patēriņu. Šodien rēķināju, ka pa nedēļu esmu izdzēris aptuveni 9 litrus alus. Uzskatu, ka uz manu 76 kg smago organismu tas ir bisk pa daudz.
Turiet par mani savus īķšus ;)

P.S. Noveļu visu šeit rakstīto uz manām paģirām.
Cik ērti vai ne? ;)
darbā
2008-03-16 19:58:54

reizēm

reizēm vēlos nokrist no 9. stāva, bet šaubos vai mācētu izbaudīt brīvā kritiena sajūtas.
pārdomās
2008-03-18 00:57:39

null info

* Kāds varbūt būs pamanijis [darba kolēģi? Ilze no veikala?], ka kopš palmu svētdienas esmu pārtraucis dzert alu. Viena diena jau gan tikai ir pagājusi, bet sākums nav slikts. Šodien izlaku vienu kilogramu kefīra. Vai tā tik man liekas, bet alus ir uzturvērtīgāks nekā kefīrs?
Olbaltumvielas - 2.8 g
Ogļhidrāti 4.1 g
Tauku - 2.0 g
Kā alum ir? Domāju, ka bilance ir pozitīvāka

* Šodien biju paņēmies no veikala ātri pagatavojamās nūdeles. Nu tās lētās, pa 17 santīmiem. Lasu pagatavošanas pamācību. Nu labi nelasu, bet skatos uz bilžu komiksu. Muļķi tie ražotāji. Tagad es to tanti bildēs gribu vairāk nekā pašas nūdeles.

* Gāju garām piena produktu stendam, lai pamielotu acis. Iekrita acīs poļu siers [nu tāds, kas sagriests šķēlēs, un katra šķēle ir iepakota atsevišķā plēvē]. Polijā arī ir inflācija, ka importētais produkts palicis par aptuveni 20 santīmiem dārgāks? Pēdējo reizi kad siekalojos, tad maksāja ap 49 santīmiem viena paciņa, bet tagad 67 santīmi.

* Būs kādreiz jāpārsteidz draudzeni ar luminiscējošiem prezervatīviem. Jāizrauj tik draudzeni.
Vārds "izraut" domāts tādā nozīmē kā - iegūt. Un vārds "iegūt" šeit nozīmē vārdu "iegādāties". Nē. Gribēju teikt, ka vienkārši jānodibina kaut kādas attiecības.
Pēdējo reizi TAS bija darbā. Dzēru alu.

* Klausos Foo Fighters [dod spēku] un pošos uz mājām. Diena pagāja vienmuļi. Pāriešu mājās un iegrimšu savā mazajā sapņu pasaulītē. Tur man arī ir inflācija.
kefīrā
2008-03-18 19:29:23

stāsts bez alus #1

Šodien jau otrā diena bez alus. Sajūtas ir gandrīz vai lieliskas. Rokas mazāk trīc. Jūtos tievāks [esmu gan kārns, bet vienalga]. Dzīve rādās gaišos toņos.

Un nākošo šņabja glāzi tagad iedzeru par jums.
skaidrā
2008-03-22 17:45:07

no laukiem 1

#1

Šodien esmu atbraucis uz laukiem, kur brīvdienas atzīmē arī mani mazie brāļa dēli. Viens no tiem, trīs gadus jaunais rakaris Emīls, šad tad pienāk un pasaka man: "Īvarj, es ar tevīm draudzējos". Šad tad arī pajautā vai man nav kožļene.
Un vispār viņš man tagad stāv blakus un jautā vai man nav Simsoni. Nē, man nav. Bet man ir Foo Fighters koncertierakstiņš. Tā arī viņam pajautāju vai viņš negrib paskatīties. Jā, grib. Uzslēdzu. Skatās. Šad tad mēģina attēlot solista kliedzienus. Krata galvu arī. Saku viņam, ka viņš ir labs, foršs krustdēls.
Bet tad viņš pajautā:"Kā var koncertu *&^%?" Ko var ar koncertu? Ko? Izlēgt?
Sātans tāds!

#2

Cenšoties radīt par sevi labu iespaidu, izdomāju, ka varētu iet ārā paskaldīt malku. Šajā gadijumā tur gan nav īsti malka, bet tādi bluķi, ko problēmas man sagādāja pat pacelt.
Un tā. Saģērbos. Uzliku mūziku uz austiņām. Un ar paceltu degunu gāju ārā darīt labu darbu. Cik tālu tiku? Līdz sāka salt kājas. Locekļi [ja es rakstītu "loceklis", tad tā aizdomīgi skanētu].
Un vispār nesen bijušā draudzene rakstija man, ka man tikai TAS ir prātā. Jums ir TAS prātā?
Intelekts.

#3

Nogurums uzmācies. Nezinu ko darīt, jo, ja zinātu, tad te nerakstītu bezjēdzīgās rindas.

#4

Lielais suns ielaists iekšā. Ārdās kā velns. Grauj visu apkārt. Manas izluzijas par viņu arī sagrāva.

#5

Neesmu no tiem, kas baigi ticētu kādam no dieviem, bet manuprāt saukt Lieldienas par pautiņsvētkiem ir muļķīgi. Tas man atgādina manu 85 gadus veco omīti. Viņai ir tāds nelāgs paradums olas saukt par pautiem. Un tieši tas vienmēr samazina manu apetīti, tad, kad pūlos kaut ko pagatavot no olām.
Bet nu neviens jau nav ideāls. Omīte, piemēram, nezin kā mani sauc. Aizmirsusi ir.

P.S.
Tad Jāņus jeb vasaras saulgriežus varam saukt par sieriņsvētkiem, aliņsvētkiem vai brīvdabasseksiņsvētkiem.

#6

Esmu kārtējo reizi nolēmis sākt gatavoties vasaras sezonai. Šoreiz tas būs pa īstam. Iegriezu pirkstā un rakstu šīs rindas, notašķot ar asinīm klaviatūru. Lai būtu interesantāk un nedaudz sātaniskāk. Ņam.

#7

Krustdēliņš šad tad pieskrien un cenšas mani samīļot. Katru reizi, kad viņu satieku, viņš man pasaka čav. Mīļi. Viņš vel mazs un vel nesaprot, ka es tomēr esmu nelietīgs krustēvs. Nepērku viņam saldumus. Alu ar negribu dot.
vispār esmu baigi pret, ka maziem bērniem tiek kaut nedaudz iedots alkahols. Pat uzskatu, ka alus putas tādiem sīčiem nevajag dot nogaršot.
Ja redzu, ka brālim padomā iedot pagaršot alu, tad rauju viņam no rokām glāzi un pats dzeru ārā.

#8

Šodien atkal ar brāli iesim uz pagasta kultūras centru. Dienakts veikalu (es viņam derībās zaudēju vienu aliņu un nu man viņam jāsarūpē).
Tur, šķiet, vienmēr var kādu vietējo jauniešus satikt, kas pat lielā salā lok kādu aliņu. Nedaudz jau dīvaini uz to ir skatīties, bet nu tā ir viņu izvēle.
Nesākšu jau vainot valsti vai baznīcu, vai ruksi Kalvīti.

#9

Es patiešām nelietoju alkaholu tik daudz, cik jums šķiet. Un ne viss, ko rakstu ir patiesība. Tā nu ir sagadījies, ka esmu viens no tiem, kuri nezin pasaules patiesību. Un vel nemaz neesmu gatavs to uzzināt. Pričom un/vai nafig.

#10

Kuce iegāja istabā. Cenšas mani hipnotizēt. Skatos viņai acīs un sāku viņai ticēt. Paņemu un nogriežu šij nelielu desas gabaliņu. Kuce.

darbā
2008-03-23 17:35:38

Priecīgas Lieldienas

Es gan neesmu no tiem, kas sajūsminātos par baznīcas svētkiem, bet nu vienalga - priecīgus Jums svētkus.
Olas nedošu, bet labu mūziku nelabā kvalitātē.



Aizej uz youtube un paskaties citus
darbā
2008-03-23 18:27:18

vakar

Vakar kaut kā sanāca ilgāk aizkavēties darbā ar kolēģiem un, kad zvanija tante no apsardzes dienesta, izdomāju ieskaidrot, ka mēs vel strādājam [tā teikt radām strādājošu cilvēku iespaidu].
Pateicu, ka vēl strādājam. Sāku nenormāli ņirgt. Tante pateica, ka nemaz neizklausās pēc strādāšanas.
Visu [tjipa uz loga malas sēdošās mušas izbāzeņa lieluma] iespaidu sabojāju.

---

Un, jā. Aizgāju vel līdz Fontaine Palace. Tur kaut kādas grupas spēlēja. Emm, CHECKPOINT CHARLIE no Ungārijas laikam un latvju bāleliņi VERSUS.
Godīgi sakot nevienu īsti nedzirdēju, jo diezgan vēlu aizgāju.

Fakts, ko saku cilvēkiem, ja vēlos, lai viņi lepotos ar mani - es izdzēru tikai vienu aliņu.

darbā
2008-03-24 00:51:42

no laukiem 2

#11

Man vispār patīk strādāt svētkos. Mazāk darba. Kāds varbūt mani pacienā ar kaut ko garšīgu. Labi, tas gan nav sevišķi bieži, bet reizēm gadās. Patīkami.


#12

Starp citu man ir 21 gads. Melanholiķis. Noslēgts cilvēks. Dzimis Aizputē. Audzis laukos, netālu no Lietuvas robežas. Esmu draugos.
Sekss ar diezgan sen nav bijis.


#13

Neesmu viens no tiem, kas saka, ka vortāls draugiem.lv ir slaucēju kantoris. Esmu tur iepazinies ar pietiekami daudziem lieliskiem cilvēkiem, ko bez draugiem.lv palīdzības nekad nebūtu saticis. Pat nezinātu par viņu eksistenci.
Draugiem.lv ir labāka alternatīva visiem irc/mirc/dirc čatiem, jo draugos nav raksturīga tik liela savas personības mainīšana.


#14
Rīt uz Liepāja. Tad uz darbu un pēc darba visticamāk uz Fontaine Palace.
Es jau rakstiju, ka esmu lejupielādējis visu kaut cik oficiālo Foo Fighters diskogrāfiju? No visiem septiņiem albūmiem visvairāk tiek klausīts "Brain Damage (Bootleg)". Laikam tāpēc, ka Live albūms. Lielisks.
Skan tagad "For All The Cows". Atgādina manu suni, jo viņa reizēm tiek saukta par stulbo govi. Vai kazu. Atkarīgs kāds garstāvoklis.

#15

Pa brīvdienām kaut kad bija nobrucis mans hostinga pakalpojuma sniedzējs uz kādu pusdienu [vai vakaru, neatceros]. Liels zaudējums jau tāpēc man nav. Ne jau es te kādu vērtīgu informāciju rakstu. Rakstu tikai savas domas, reizēm sajūtas, savus novērojumus. Fantazēju. Un radu par sevi alkaholiķa imidžu. Ņam.


#16

"iEčeko manu cmuko albūmreli!!11! Pliiz"
Nu patīk man tādi tizlie tekstiņi. Izlasot es parasti ievelku dziļi elpu plaušās un tad labsajūtā lēnām izpūšu. Patīkami zināt, ka neesmu vienīgais idiots šejienē. Šajā vietā. Tukšumā. Omītes pagrabā. Zem tantes segas.

#17

Katram bērnam ir vismaz kāds talants. Talants, kas iedalās kādā no "lielajām" kategorijām. Mūzika, māksla, literatūra, matemātika u.t.t.
Kādreiz man vairāk padevās zīmēšana nekā citiem, bet neizskopu savu talantu. Tagad pat normālu izskatu lapai nevaru uztaisīt.
Un vispār kādreiz biju viens no tiem muļķīšiem, kas skolā centās mācīties. Bet izaugu un paliku gudrāks. Sāku nemācīties.


#18

Kaut kad nesen, aizejot uz lielisko Fonteinu, iepazinos ar divām meitenēm. Vienu sauca Jana un otru Maija. Uzminiet kura man uzreiz vairāk iepatikās, kad es izdzirdēju vārdus? Protams, ka Jana.
Man ir vājība uz meitenēm, kurām vārds ir Jana. Man viņas visas liekas foršas. Mmm Tev, jaunkundz, nav vārds Jana? Labprāt iepazītos. Atsūti man draugos kādu vēstuli ar tekstu: "Čavz cmukais!!1! kaa tad eteninjaas par dziiviiti??/?"
Un es Tev atbildēšu:"Es mīlu Tevi"

Domāju, ka draugos varēsi mani atrast ierakstot vārdus Ivars Šiaudinis. Tšss nesaki tikai par to savai nesmukajai māsai.

#19

Aiz neko darīt uzlaboju savas lapas apmeklējuma skaitītāju. Domājams, ka nedaudz ātrāks būs. Un arī nedaudz objektīvāks. Kā jau teicu - aiz neko darīt.

guļot
2008-03-28 18:39:50

ba.. sū..

1#
Suņuks skraidelē apkārt apostot visu ko vien var. Meklējot to, ko viņa varētu nobaudīt. Ja atradīs ko labāku, tad nedomājot pametīs iepriekšējo pusratā. Nekādi sirdsapziņas pārmetumi. Īsta kucīte. Vismaz šai kucītei nav ieradums tēlot pastulbu blondīni, jo viņa zin (vai domā, kuce), ka tam nav nozīmes. Vecumā smukums būs pazudis. Un pie stulbuma tad nebūs ērti pieturēties. Baigi. Sūdīgi.

2#
Ejot vakar uz veikalu pa Graudu ielu, ieraudziju ietves malā slapstāmies kaķīti. Ārā bija auksti un kaķis izskatījās tāds ne īsti vesels, ne īsti slims. Tāds melns ar nelieliem baltiem plankumiem uz ķepas un kreisās auss.
Tad nu es tā, cik vien varēdams pozitīvā balsī, saucu: "Čauuu, Pičuk!" Kā no zilām debesīm šis mani pārsteidz atpīkstot: "Bļēe atpisies!" .
Žēl, ka nepagadījās pa spērienam. Baigi. Sūdīgi.

3#
Vispār kaut kāda garīga tukšuma sajūta sirds apvidū tikai tāpēc, ka nav aiziets uz Fontaine Palace. Kaut kā vispār patiešām dīvaini. Sajūtas tādas itkā es būtu jau diezgan atkarīgs palicis. Patiešām atkarīgs. Alkaholiķis. Baigi. Sūdīgi.

4#
Skatos ārā pa logu un redzu maz, mazāk, vismazāk sniega. Liepājā esmu. Nevarētu teikt, ka te bija problēmas ar sniegu. Vismaz man. Man sniegs patīk. Esmu nācis no laukiem, kur ceļus nekaisa ar sāli, līdz ar to tur ceļi neveido tādu brūnīgu sķidru šļuru. Bet te tā ir. Baigi. Sūdīgi.

5#
Kad būšu vecs un sirms, tad man būs jauks sunītis. Būs man ar ko runāties, iedzert, iet meitās. Gribēju jau rakstīt, ka būs man ar ko maukoties, bet tas tā nedaudz slimi izklausītos. Īstenībā jau es esmu lāga izpalīdzīgs jaunēklis. Palīdzu vecām tantiņām veikalā nocelt no plaukta absintu. Viņas gan parasti lūdz suliņu, bet es zinu, ka viņas kautrējās paprasīt to, ko viņām vajag. Ieraugot zaļgano trauku, šīm acīs parādās pirms tam neredzēts mirdzums. Jauki. Un ja kāda pajautā, kas tas ir, tad saku ka tā ir dzīvības suliņa. Baigi. Sūdīgi?

6#
Fonā skan Foo Fighters. Top jauna šīs lapas [ar noteikumu, ka lasi, tur kur vajadzētu] versija. Tikpat baiga un sūdaina. Nē patiešām. Krāsu motīvs būs sūdains. Kāpēc tā? A kāpēc nē? Baigi? Sūdīgi.

7#
Paņēmu no grāmatu plaukta R. Kolužas grāmatu "Palīdzi, māsiņ!" Grāmatā apkopota latviešu valodas pareizrakstība. Man vairāk interesē interpunkcijas nodaļa. Tās man pietrūkst. Un vispār, lai piedod grāmatas autore un izdevniecība, paņēmu un grāmatas virsrakstam izsvītroju vārdu "māsiņ". Tā vietā ar trekniem burtiem uzrakstiju vārdu "bļed".
P.S.
No vienas nodaļas ievada: "Vārds ir ķieģelis valodas celnē. Tikai no nesabojātajiem ķieģeļiem celta ēka ir stipra un skaista". Redzams, ka manī arhitekta asinis neplūst. Nerūp. Baigi. Sūdīgi.

8#
Janas nav vienīgās sevišķi foršās meitenes. Vēl ir arī Jūlijas. Citām vel tā kā vajadzētu piestrādāt, lai mainītu manu viedokli. Protams, neviens neapgalvo, ka citas ir draņķes un kuces, bet šaubos vai man viņas iepatiksies tikai izdzirdot viņu vārdus. Baigi? Sūdigi.

9#
Tagad skatos kā divi zēni cenšas aizdegt pērno zāli. Nīkuļi. Šiem nesanāk. Nu jā, mašīna pabrauca garām un šie pirms tam pielēca kājās.
Tagad mēģina velreiz. Jaunietis melnā jakā un ar brillēm uz acīm tur rokās šķiltavas. Otrs jaunietis pelēkajā jakā... Vouu! Šīm rokās pudele ar degmaisīju. Kas līdzīgs tam, ko izmanto, lai iekurinātu grillu.
Strauji pieliecas un izšļāc devu uz pērnās zāles. Melnais piešķiļ uguni un tulīt jau steidzīg dodas prom. Deg.
Bet uz īsu brīdi.
Vispār žēl, ka jaunatne tik izlepusi ir, ka izmanto palīglīdzekļus kūlas aizdedzināšanā. Es savā laikā iztiku tikai ar sērkociņu paciņu. Baigi. Sūdīgi.

10#
Kļūsti līdzīgs saulei - promejot nodzēs gaismu! Baigi. Sūdīgi.

darbā
2008-03-29 17:47:28

tā vienkārši

gaidu, kurš pirmais blogeris atgādinās, ka šonakt jāgriež pulkstenis.

Iespējams, uzsaukšu par to vienu aliņu.
Iespējams.
komā
2008-03-29 18:13:24

Aldaris njū

Ir iznācis Aldara pilzenes 2.5

Jauna etiķete, bet saturs tas pats. Nezinu. Laikam izliešu izlietnē.
komā
2008-03-31 00:33:07

šis tas ejot mājās no darba

Vakar pēc darba tomēr nolēmu aizstaigāt gar Fontaine Palace. Tur kārtējais FLASHLIGHT vakars. Šoreiz bija labs vakars. Neizdzēru nevienu alu tur [es tač' esmu labs puika], kaut gan ticu, ka izskatījos pietiekami sadzēries šā vai tā.

Nū, enīvei, pie kā es paliku..
Satiku tur pāris pazīstamus cilvēkus. Pabaudīju priekšnesumus turot rokas kabatās [značit esmu kretīns]. Un neilgi pirms trijiem gāju mājās. Klausijos austiņās mūziku. Laika maiņas dēļ mājās pārnācu kaut kad pirms pieciem tikai ..

Likos gulēt. Un tad sākās murgi. Laika maiņas dēļ kaut kā sanāca piemosties ik pēc stundas un paskatīties pulkstenī. Tad atkal aizmigt. Tad atkal piemosties. Un tā līdz kādiem 11iem. Piemodos, iesitu sev. Gan ar roku, gan domās. Pielecu kājās. Nopriecājos, ka paģiras nav. Sperot pirmos soļus izsecināju, ka īsti skaidrā nemaz neesmu. Apģērbos. Šo to vel izdarīju un devos uz darbu. Viss.

Sliktā miega dēļ paspēju murgot par vairākiem blogeriem. Murgoju arī, ka manā dienasgrāmatā ir daudz, daudz komentāru.

Lai gan, iespējams, ka tas bija sapnis.



P.S. Pēc šajām darba dienām aizbraucu uz dažām dienām padzīvot laukos. Bez interneta. Bez komunikācijām. Pierīties. Un atpūsties. Adios. Un, kad atbraukšu uz Liepāju, tad nosvinēšu savas dienasgrāmatas pirmo dzīves mēnesi.
Pašlaik gan viņa vairāk ir kā kauna stabs, bet mazulīte aug un aug :)

darbā
2008-04-03 17:28:25

te

Šodien kaut kā sajutos vainīgs, ka aizgāju uz darbu 25 minūtes ātrāk. Visi, ko satiku, jautāja kamdēļ es tik agri. Teicu, ka nebija ko darīt. Šie pasmējās par mani.
Bet īstenībā man vajadzēja aizskriet uz banku. Iemaksāju kaut kādu naudiņu, lai šovakar ar interneta banku apmaksātu elektrības rēķinu. Jautāsiet - kāpēc bankā nesamaksāji? Atbildēšu - nebija laiks un vēlēšanās stavēt rindā. Naudu iemaksāju bankas automātā. Nu tur, kur var ne tikai izņemt naudu, bet arī ieskaitīt. Ātri un ērti.
darbā
2008-04-03 20:18:46

tā vienkārši

Tā vienkārši izlēmu pirms 78 sekundēm, ka aiziešu tūlīt pakaļ dažiem aliņiem. Tepat netālu uz Top tīkla veikalu pie smuki jauneklīgajām kasierītēm.
Tagad skatos ziepeni. Redzēta jau ir, bet tieši šo sēriju neatceros.

Papildināts:
Alu nopirku maz. Pareizi vien ir.
kaut kur
2008-04-03 21:16:57

Gudrība mani ķer, bet esmu ātrāks*

1. Šodien biju sacerējies, ka dabūšu futbola bumbu un nu varēšu iet ārā paspārdīt. Tā teikt iesildīt muskuļus un sirdi pēc ziemas. Bet nē. Bumba veljorpojām no manis 40 km attālumā. Nav ko spārdīt.
Kaut arī mans suņuks ir balts ar melniem plankumiem, viņu sevišķi tālu nevar aizspert. Laikam. Bet, ja aizspertu, tad iespējams nebūtu jāskrien pakaļ. Atskrietu pati

2. Kādā ikdienas sarunā ar māšeli pajautāju kā viņai dārziņā iet. Ejot normāli. Tūlīt aizskrēja pēc dārziņa grupiņas kopbildes. Atskrēja arī. Pajautāju par dārziņa intrigām. Neko vairāk par tipiskām rotaļlietu maiņām un draudzeņu matusakārtojumiem neuzzināju. Cik neinteresanti.
Starp citu nevienam nesakiet, bet māšelei visvairāk no puikām patīk Jānis Pēteris.
Man ar viņš bildē likās tāds sakarīgs.

3. Šovakar kaut kā FooFighter neskan labi. Nezinu. Iespējams tāpēc, ka austiņas kaut kādas sūdīgas. Vai varbūt vainīgs pa labi skanošais televīzors ar kārtējo topšopa/topšoka reklāmu. Kosmodisks izklausās pēc kakas. Savu mūžu tādu nevalkāšu [to es tik tagad saku, lai izklausītos foršiņš. ]
Bet iespējams vainīgs ir brālis, kurš tagad kaut ko man saka, bet es tik skatos uz viņu un tēloju, ka saprotu, ko viņš saka. Kārtējā reize, kad man nerūp.



P.S. Teiciens atrasts orandžajā portāla. Vii..
garšojot alu
2008-04-04 00:35:57

Vai Tu zini, kas ir ģēpelis?

Vakars. Pulkstenis labajā apakšējā stūrī mirgo 1:49. Māc nogurums, bet miegs īsti šovakar nav mans sabiedrotais. Piecēļos no gultas un uzmetu acis uz grāmatplauktu. Iespējams, ka tur mētājas kāds darbs, kuru būtu vērts palasīt.
Pirmo grāmatu ieraugu Deivida Morela darbu "Rozes Brālība". Siekala jau tek, bet domāju, ka jādod iespēja tikt izlasītam kādam citam darbam. Uzmetu acis uz citām grāmatām. Lielākoties gan sieviešu literatūra. Nezinu kādā sakarā tādas grāmatas tur stāv. Sievietes te reti.
Paņemu no plaukta mazu grāmateli. Uzšķiru pēdējo lapu un izlasu dažus vārdus no anotācijas. Saprotu, ka grāmata ir domāts kā ieskats maizes rūpniecībā. Varbūt interesanti.
Eju atpakaļ uz gultu. Uzlieku uz austiņās mūziku. Klausos to, ko parasti.
Sāku lasīt ievada pirmo rindkopu:
"Jaunais lasītāj!
Tagad Tev ir divpadsmit vai trīspadsmit gadu. Arvien tuvāk nāk diena, kad Tu apmainīsi pioniera kaklautu pret komjaunieša nozīmi. Tas būs nopietns brīdis Tavā mūžā. Stājoties komjaunatnes rindās, Tu piebiedrosies četrdesmit miljonu lielam jaunatnes priekšpulkam, kas komunistiskās partijas vadībā aicināts celt komunismu."

Jautājums: Kā pēc tāda lieliska ievada var neizlasīt grāmatu vienā elpas vilcienā?
Atbilde: Viekārši.

P.S.
Uzšķīru bezmazvai netīšām 54. lapaspusi un tekstā pirmais teikums bija: "Vai tu zini, kas ir ģēpelis?
Otrais teikums:"Pajautā tētim!"
Jautrā grāmata!
Ģēpelis - ierīce ar zirgu spēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu piedziņai.
Citāts no Andreja Upīša darbiem:"Muižā divas kuļmašīnas, viena diviem zirgiem griežama, otra liela, ar ģēpeli un sešiem zirgiem. "

mājās ejot
2008-04-04 22:27:07

jubileja bezmazvai

Aptuveni šodien ir tā diena, kad manai dienasgrāmatai apritējis mēnesītis. Ātri vispār laiks skrien.
Un tā pa mēnesi:
ap 30 ieraksti;
400 unikālas ip;
biežākā komentētāja Melnā Mamba;
hujovnijs dizains.


Lai jau viņi Rīgā atzīmē šo jubileju . Es eju uz fonteinu.Zīmēt, apzīmēt, sazīmēt, atzīmēt.

Tur TRAKMĒNES + CACOPHONICS + dj KisMel = normāls pasākums
ejot
2008-04-05 23:29:40

Bez virsraksta. Un pareizi vien ir

Biju aizčāpojis šodien līdz krustdēliņam. Un pie brāļa.
Krustdēliņš uzvedās godīgak par mani - nedzēra alu. Un pateicu gan ka, ja redzēšu viņu dzeram alu, tad labi nebūs. Un nepirkšu nevienu robotu. Šodien jau pateica, lai nopērkot robotu par pieciem latiem. Muļķīgi, bet domāju viņš nemaz nezin cik daudz Pilzenieki sanāk par pieciem latiem. Iespējams, tad viņš mainītu savu viedokli.
Pateicu arī krustdēliņa tētim t.i. manam brālim gadijumu par vecākiem, kas apetītes veicināšanas nolūkos bērnam deva padzerties aliņu.
Tagad tas bērns ir uzskaitē. Mazgadīgais alkaholiķis.
Es laikam būšu labs tēvs un nedalīšos ar bērnu aliņos :)


Un nu jā - šodien krustdēls nesita man, nespēra un neprasija, lai ceļu viņu gaisā. Lāga puika, ne?.

ams ams
2008-04-05 23:42:27

tagad

Aizmirsu piebilst, ka svētdien aizlaidīšu uz laukiem. Man būs futbola bummba. Man būs ar ko spārdīt to. Man nebūs alus.
Un tas priecē. Zinu, ka gan jau kāds atradīs iemeslu, lai iedzertu alu. Bet gribu nedzert.

Iespējams tāpēc, ka nedaudz paģiras ir.
Iespējams, ka vēlos būs normāls.
Iespējams, ka "cik tad var dzert".
Iespējams, ka man nepiestāv "alus vēders".

Pēdējo reizi, kad nolēmu nedzert ikdienišķo aliņu, tad izturēju divas dienas. Būtu izturējis vairāk, ja vien veikalā, tad būtu kefīrs.
Bet tad nebija un rokas automātiski sniedzās iekrāmēt iepirkuma groziņā aliņu.

P.S.
Alus esot uzturvērtīgāks nekā piens. Laikam.
whatever
2008-04-06 00:15:52

vakaram un/vai rītam

FooFighters kopā ar orķestri un dziesma "The Pretender".

Šoreiz skaņa tāda nekāda, bet faniem [man?] būs gana. Vienīgi pāreja no orķestra uz grupas mūziku tāda neveiksmiga, manuprāt.



Ja neredzi, tad atver acis vai arī ej uz tejieni. Nezinu gan vai tur tu redzēsi labāk.
te
2008-04-06 00:49:57

bez virsraksta

Dažas lieliskas idejas mājas ballītei. Vai arī kādam citam pasākumam, kur netiek plānots liels cilvēku skaits.
Galvenais, lai laba mūzika skan.

Idejas smelies iekš Foo Fighters-Low video klipa.
beidzot
2008-04-09 19:29:26

no laukiem v. 0.2beta

Tā nu ir sanācis, ka esmu atkal lieliskākajā pilsētā - Liepājā.
Biju laukos.
Mani lielie plāni nedzert alu izgāzās jau pēc 5 minūtēm, kad aizbraucu un izkāpu no autobusa. Redz vecais [zināms kā tētis, tēvs] iedomājās man nopirkt aliņu tikai tāpēc, ka veikalā parādījusies jauna škirne un es, redz, to notiekti neesmu bijis dzēris.

Nebiju ar.

Tad nu paņēmu rokās, atkorķēju vāciņu, taisijos likt pie izslāpušajām lūpām un tikai tad atcerējos manus nedzeršanas plānus.
Un kas man atlika? Dot vecajam dzert? Viņš pie stūres. Liet ārā? Lai dieviņš nogrābstās.
Loģiski - ņēmu un dzēru ārā. Nenožēloju. Gaišais alus ar bagātīgu aromātu. Bet, par cik labāk dzeru tumšos alus vai porterus, tad garša likās tāda pliekana.
Un alus, ko bez problēmām varētu attaisīt meitenes [tjipa sievietes]. Vai 3 gadīgs bērns. Vai mana omīte.

Galvenais, lai attaisa priekš manis.

Liepājā
2008-04-09 23:47:09

ams

Zīmīte mammai: "Labrīt, mamma. Zinu, ka lasi šo zīmīti brīdī, kad redzi mani guļam uz kāpnēm. Neuztraucies. Nemaz tik daudz šodien nedzēru. Esi mīļa un uzvelc mani uz manu istabu un neaizmirsti pielikt pie gultas kādu trauku, kur varu atbrīvoties no savas sālsskābes. Paldies jau iepriekš. Mīlu tevi mammuc.
P.S.
Un šoreiz nesit man, kad guļu."
stulbumā
2008-04-10 18:20:29

dīvaini

Šodien man tāds nedaudz dīvains garstāvoklis. Tā kā nedaudz paģiras, tā kā nedaudz prieks. Vakar nedzēru daudz. Un pat ne ar vērienu. Uzvedos normāli. Nav priekšnoteikumi dīvainam garstāvoklim.
Bet tas vienalga tāds dīvains.
Pat ejot uz darbu viens sadzēries urla lauzītā latviešu valodā [šoks] uzmācās. Nepatika, ka es smaidu.

Dīvaini, jo iemīlējis neesmu.

dīvainībā
2008-04-10 20:46:00

Daži veidi kā sabojāt visu iespaidu par uzņēmumu.

1. Atsūtīt man 08:54 [un daudziem, daudziem citiem e-pastiem, kurus es redzu, skatoties saņēmējadreses joslā] e-pastu ar tekstu:

asdfe
2. Pēc 40 minūtēm atsūtīt man e-pastu ar tekstu:
test

Šoreiz gan neredzu visas tās e-pasta adreses, kam šī ģeniālā vēstule nosūtīta.

3. Atkal pēc 10:13 40 minūtēm nosūtīt ļoti daudz e-pastiem tekstu:

Labdien,

Sakarā ar dzīves dārdzibas paaugstināšanos, esam nolēmuši kardināli
samazināt cenas mājaslapu un citu WEB projektu izstrādāšanai. Patreiz
Mēs esam izstrādājuši divas pilnvērtīgas WEB sistēmas [..]
Ar cieņu
Edmunds
Tālr.: +37126537071
E-mail: stop@inbox.lv

3. Pēc divām minūtēm nosūtīt to pašu tekstu tikai šoreiz paslēpjot visas saņēmēj e-pasta adreses.

4. Tekstā sevi uzrunāt nav smuki ar lielo burtu :

"Jebkuru no Mūsu piedāvātajām sistēmām [..]" , "Patreiz
Mēs esam [..]"

---
Un ja tādi ir musdienās web sistēmu veidotāji? Tad jau es neesmu sliktāks :)

P.S.
Man gan programmēšana ir tikai hobijs.

darbā
2008-04-11 18:33:48

spīd Saule un meiteņu kājas

Ārā šodien tik spoži spīdēja Saule, ka izdomāju, ka man jāsāk domāt par saulesbrillēm. Nav jau tā, ka būtu pieskaitāms pie tiem "saldajiem kretīniem", kas pat tumsā nēsā saulesbrilles kā kaut kādu modes aksesuāru. Nē, man personīgi viņas vairāk vajag, lai acis neasarotu un nebūtu tik daudz jāviebjās, kad kaut kas iespīd acīs.
Iespīd gan spožā Saule, gan skaistās meitenes īsajos svārciņos.

Un acis žilbst. Gan tā, gan citādāk.

karsējoties
2008-04-11 22:57:43

mmm

Krustdēlam piemetusies tāda kā vēdergripa. Ar vemšanu un visu pārējo. Palika žēl uz viņa bālo ģīmīti raudzīties. Tāds miegaini aizpampis bija. Kā uz paģirām bieži vien mēdz būt.
Nabadziņš nevar pat normāli ūdenīti iedzert, kad paliek jau nelabi. Un es nelietīgi viņu neapskāvu satiekot. Tikai paspiedu roku.

Viņš šodien vemšanas brīdī esot saucis pēc manis. Interesanti, ko gan 3 gadīgs bērns ir saskatījis manī. Ne es viņam končas pērku, ne apdāvinu bieži. Cenšos vienkārši izturēties pret viņu labi. Ar smaidu sejā.

Un ko tur liegt - saņemu tādu izturēšanos arī pretī.

emm
2008-04-12 00:49:42

uz laukiem

Tad nu laiks atkal aizlaist uz laukiem.

Vārtīties zālē zaļā.

Vienatnē.

Bez sevis.
mmm nezin..
2008-04-15 17:54:48

negācija

Reiz biju tā netīšām parkā apsēdies uz soliņa un, tā nedaudz iedzerot alu, grimu fizolofiskās pārdomās par Rozauru un Maksimiliānu. Par viņu attiecībām kaut kādā tur sūdainā ziepenē. Šķiet izdomāju, ka jāaizsūta televīzijai ieteikums ekrāna stūrītī iemontēt kādu simboliņu, lai pabrīdinātu, ka seriālā sastopama vardabība.
Mūsdienās populāri ir teikt, ka psiholoģiskā vardabība esot tik pat traumējoša kā fiziskā. Saka, ka pat ļaunāka, jo zilumi zūd, bet psihe var tik bojāta neatgriezeniski.
Domāju, ka jūs labāk atcerēsieties ainu ar puspuvušu, sabrauktu kaķēniņu ar vārnu izknābātām iekšām uz ceļa, nekā to brīdi, kad jums parādījies kāds zilums. Tad nu lūgums tām jaunajām māmiņām, kas tik ļoti ir nogribējušās pēc emocijām, paskaidrot bērniem, kas, iespējams, bezdarbībā skatās tos tizlos seriālus, ka, lai iegūtu sev vīru, nevajag slaktēt visas konkurentes pēc kārtas, ka slepkavību plānošana ir noziegums. Smieklīgi? Nu tad ļauj. Ļauj, lai skatās.
Bet nebrīnies, ka vēlāk astoņgadīgā meita ieskries istabā un paziņos, ka viņas ar draudzeni grib kļūt mauciņas. Nu tādas kā tajā seriālā. Sākumā naivas, bet tad soli par solītim, intrigu pa intrigai pieaugt un iegūt to ko vēlas.
Un neviena seriālu kaza jau nevēlas, lai pasaulē būtu miers un nekur nebūtu bads. Nē! Viņa vēlas puisi, kuram ir kā minimums kāda kafijas plantācija. Mantojums. Un muskuļots augums. Smadzenes gan nē. Tādus esot grūtāk salauzt.

Un nedodies lasīt savām meitām "Cosmopolitan". Ieskries tava divpadsmitgadīgā meita istabā raudādama, ka nevar sasniegt orgasmu. Tu iekliegsies un pārjautāsi viņai, censdamās, lai pašai sirds neizlektu pa muti. Un viņa sāks stāstīt, ka ar Pēteri neko nesasniedza. Un lai pārliecinātos, ka tā bija tikai Pētera vaina, viņa meiģināja to ar Juri, Jāni, Oskaru un divas reizes ar Annu. Un nekā. Kaut arī tika darīts viss, kas tiek ieteikts jaunām un brīvām.
Meita, redzēdama tavu bālo ģīmi vel teiks, ka Juris ta vismaz konfektes deva. Un čipsus. Coca- colu, kā jau laba meitene, meita nedzēra, jo zināja, ka tas ļoti kaitē veselībai.

P.S.
Viss te ir izdomāts, un ja ir notikusi nejauša sakritība ar tavu ģimeni, tad, lūdzu, beidz tos tizlos seriālus skatīties. Neesi stulba.

no laukiem
2008-04-15 22:53:07

41

Nožāvājos un saku, ka esmu viens no tiem, kam ļoti bieži sanāk celties kaut kur, piemēram, ap 11iem pirms pusdienlaika. Vai tas maz ir iespējams? Protams. Nu redz, ja esmu aizlaidis uz laukiem, tad mani uzskata par kaut kādu tur slaistu (kāds nu es gaužām ar esmu, laikam), bet nu ko es varu darīt, ka man ir slikts miegs? Lielākoties jau vien tās deviņas stundas noguļu. Bet slikti. Bieži sapņoju. Ja vakarā esmu iedzēris alu un iekomentējis kādā blogā, tad esmu bieži vien esmu sapņojis (vai murgojis), ka izveidojas baigais dialogs ar bloga autoru. Un nu visādas citādas drazas. Jā, patiešām murgi. Piemēram, šorīt no rīta pa Rietumu radio skanēja pāraide, kur divas tantes sarunājās. Tā nu es sapņoju, ka ar viņām esmu pludmalē un kaut ko roku. Likās, ka pienākuši Ziemassvētki.
Skumji.
Skumji, jo viņas pat kailas nebija.

tukšumā
2008-04-16 19:00:33

mmm 42

Esmu pamanījis, ka kefīrs ir labs līdzeklis, lai atmestu alus dzeršanu, Bet hokejs nu dien tikai kaitē veselībai. Cik no jums var paskatīties hokeju ne reizi neiedomājoties, ka tagad noderētu kāds pavēss aliņš emociju apslāpēšanai?
Es laikam nevaru. Un kādas jēga man tagad ierobežot alus patēriņu? Pat ne līdz nullei, bet līdz kādam vienam vai diviem aliem pa nedēļu? Hokejs nāk. Un nevēlos viens no tiem diētiestiem [diētas ieturētājiem], kuri badē, badē, bet tad paslīd kāja [vai pareizāk sakot roka] un ar vienu kūkas gabaliņu tiek palaistas slūžas vaļā gastronomiskām izvirtībām. Līdz izrīts viss leduskapja saturs. Pičuka ēdiena bļodiņa un tās pēdējās divas "wiskas" paciņas, ko solijās mazajam kaķēnam uz otro mēnesīti ielikt bļodelē. Tā teikt, lai jau mazais pūkainais kaķēniņš pierod pie tā, ka jubilejā [un nav nozīmes vai mēneša, vai gada, vai vienkārši izdomātā] vajag pierīties un sadzerties tā, lai nākošās dažas dienas atcerētos svinībiņas ar caureju un vemšanu.
Kaķis pieradīs pie tā. Tā pat kā jau noteiki ir pieradis pie tā, ka tu, vēlēdamies viņu samīļot, pūt tos cigarešu dūmus mīlīgājā sejā. Nez, kaķim ienāks prātā, ka svinībās tu dari visu, lai rīt būtu pēc iespējas sūdīgāk? Ja ienāks, tad viņš nevēlēsies svinēt. Izskries pa durvīm ārā un nosprāgs badā, jo cigarešu dūmu iespaidā nevares ne saost kādu peli, ne apjēgt, ka krieviski runājošais onkulis ar skūto galvu nevēlas samīļot, bet vienkārši iespērt. Onkulim tas sagādā baudu. Onkulim vienkārši sekss nekad nespīdēs. Lieliski, protams.

ehh
2008-04-16 23:04:01

tumsā

Piemodos. Tik apmierināts. Jo sapņoju par Meiteni. Tā bija retā reize, kad varēju būt viņai līdzās. Kaut arī tikai sapņos, bet tur man nevajadzēja mainīt sevi un es viņai patiku tāds kāds esmu. Bijām viens otram īpaši.
Bet tad piemodos. Ar nelielu smīniņu sejā. Līdz smīns lēnām, bet tajā pašā laikā pamatīgi saplūda kopā ar pelēko realitāti.
Tādu, no kuras būtu sasodīti grūti izrauties...

...un cēlos tad savā pelēkajā ikdienā. Vienmuļā. Aizmirstamā. Tur, kur nav viņa. Un nekad, šķiet, arī nebūs.

tumsā
2008-04-18 01:51:06

un tā nu atkal

Tā nu izdomāju, ka sasodīti ilgi neko neesmu ierakstījis savā piezīmju blociņā un dienasgrāmatā ar noplēstajiem vākiem.

Iepriecinoši, ka šodien nedzēru alu. Nē, nu tehniski sanāk, ka dzēru kau kur divos trijos pa nakti, bet tas jau īsti neskaitās. Tā nu lūk. Ā, vakar biju aizvilcies uz Fontaine Palace pēc darbiņa iedzert kādu aliņu. Viss gan izvērtās patīkamāk. Izdzēru 3 aliņus. Satiku vienu otru pazīstamu cilvēku. Sarunāju ar darba kolēģi, ka sestdien pastrādāšu viņa vietā. Nezinu vai sapratu pareizi, bet piesolīts alus tika. Priecē.
Mūzika gan nebija tā pati lieliskākā. Dj KisMel jeb nu laikam labāk pazīstams kā U. Meļķis. Cilveku skaits liecināja, ka, acīmredzot, man vienīgam ir tāda gaume, ka mūzika likās diezgan sviestaina. Bija, protams, labi gabali, bet visā visumā - pārāk pablo´iska.

Rīts iesākās ar aiziešanu pakaļ pelmeņiem uz veikalu. Kaut kā, protams, sanāca tā, ka cenas pie kases atšķīrās. Nebija garstāvoklis nīdēt un nelikos par to ne zinis. Starp citu tas nebija Maximas lielveikalā. Zināšanai.

Ā, tad nu tos pagatavoju. Paklausījos mūziku. Sarijos. Izslaucīju istabu. Posos uz darbu. Padzēru kefīru. Paspaidiju pogas un tulīt jau iešu mājās.

Ārā, škiet, lietus līst. Man jau patīk.

te
2008-04-21 21:04:11

saprotams

* Saprotams, ka Luisam Mario obligāti jānovelk t-krekls vicinot rokas, lai tizlās mājsaimnieces varētu pakaifot. Droši vien rokas pašas sniedzas uz "rotaļlaukumu".
Nu nepatīk man ziepenes. Nepatīk.

* Saprotams, ka sēžu darbā un sāku jau plānot laiku, kad aizskriešu pakaļ aliņam. Solās nākt ciemiņi. Viena meitene.
Tas nozīmē, ka vajag vairāk alu nekā ierasti vai mazāk alu, lai meitenei nerastos slikts iespaids par mani?

* Saprotams, ka neesmu blogeris. Šodien pie tam viens cilvēks, kura blogu vērtēju visaugstāk, sabojāja savu stāvokli manās acīs. Tagad sanāk, ka viens faniņš viņam ir mazāk. Es.
Bet nu vieta tukša nepalika. Tagad ar atvērtu muti un cieņas pilnām acīm skatos www.briic.lv

* Saprotams, ka reizēm esmu idiots. Bet neviens jau nav ideāls.

darbā
2008-04-22 19:49:58

eeeem

Dīvaini, bet pirms nedēļas viss likās tik pelēki un vienmuļi. Kaut arī biju brīvs.
Tagad ir krāsaināk, bet nebrīve.
Nejūtos ne sliktāk, ne labāk. Bet ir citādāk. Priekš sevis. Vismaz.

Nav iemesla pabakstīt savas kārnās smadzenes ar svina lodīti. Nav un prieks par to.

Vasara nāk
pārdomās
2008-04-22 21:00:53

Viss ģeniālais ir vienkāršs.

Tāda doma nāk prātā paklausoties jauno grupas "Prāta Vētra" singlu "Ja Tikai Uz Mani Tu Paskatītos"

"Prātnieki" seko Raiņa padomam un mainās. Lai pastāvētu.
Publika, kas iecēla grupu uz "populārākās Latvijas grupas" pirmās vietas pjedestālu nu ir izaugusi un, visticamāk, neatrod laiku un iespējas savas aizņemtības dēļ (ģimene, atbildīgs darbs) apmeklēt koncertus un piedalīties grupas popularitātes uzturēšanā/audzēšanā tik bieži cik, iespējams, vēlētos.
Tādēļ loģisks solis ir iekāpt nedaudz citādāka dziļuma un krāsas peļķītē jaunu zivtiņu meklējumos - hip hop mūzikā. Pieaicinot vienu no lieliskākajiem Latvijas hip-hop darboņiem G. Buteli kā jaunā albūma producentu, "prātnieki" ir panākuši lielisku iespēju paplašināt savu klausītāju un koncertapmeklētāju loku.

Šķiet, ka tas ir tikai labi un nevarētu teikt, ka negaidīti, jo, turpinot spēlēt tādā pašā manierē, grupa sāktu palikt neinteresanta, ierasta.

Katrā ziņā jaunais garadarbs ir interesants. Neņemos apgalvot, ka labāk vai sliktāk, bet vienkārši citādāks. Interesati būtu uzzināt kā tiks izspēlēta jaunās dziesmas koncertos, jo vismaz jaunajā singlā Jānim Jubaltam patrinkšķināt ar mediātoru par ģitāras stīgu neizdodas tik, cik man personīgi vēlētos.

Bet nu katrā ziņā - dzīvosim, redzēsim.

P.S. Cerams alus būs labāks nekā viņu mūzika :)
ding dang
2008-04-23 17:52:19

rītā

Ievelku dziļi gaisu plaušās un negribīgi veru acu plakstiņus vaļā. Skatoties pa logu, redzu, ka gaisma aust. Cik vien šķībi varu, pagriežu galvu uz vienmēr steidzīgo sienas pulksteni. Ir kaut kur nedaudz pirms septiņiem no rīta. Normāli. Pastiepju labo roku pa kreisi un kreiso roku nedaudz pa labi. Ieķeros segā un velku to pār galvu. Izdodas tīri viduvēji.
Sajūtot lēnam nākošo siltumu, iemiegu un grimstu dīvainajā pasaulē.

..

Esmu tādā kā fabrikā. Dīvainās tantes cenšas sevi pārmurgot cik vien spēdamas. Murminot un čukstot.
Piemožos. Uz sekcijas uzliktais radio spēlē, šķiet, jauno Prāta Vētras dziesmu. Notrīsos un uznāk velme pieliekties un iesviest tam radio ar savu gumijoto čību. Nē.
Gribu iesviest tai dziesmais. Cik produktīvi cilvēkam ir visu laiku nīdēt dziesmā par to ka viņš nevar iedomāties dzīvi bez viņas? Murgs. Panīdēja un pakunkstēja un pirms čības sviešanas dziesma jau bija beigusies. Prieks, jo šaubos vai būtu trāpijis pa radio. Mani ikdienas čību mešanas treniņi liek domāt, ka neko vairāk par stikla izdauzīšanu nebūtu panācis.
Miegs gandrīz vairs nenāk. Mosties? Šoreiz izlemju, ka nevajag.

..

Paveru nedaudz vienas acs plakstiņu. Uzmetu skatienu uz logu. Ārā saule diezgan spoži spīd. Un snieg sniegs. Sniegs tādā laikā?
Logam blagus augošais plūmju koks izkaisa Liepājas vējā savus ziedus.
Baigi. Un teikšu, ka ir tizli. Manas domas kā tādas. Viļveidīgi sliecot līkni uz leju [tjipa dibenu].

..

Hāāh. Labi, jāceļas. Kaut arī apziņa, ka viss rīts ir nogulēts, nav sevišķi pozitīva, cenšos kaut kā iekustinās savas smadzenes uz pozitīvo. Rokas sitieni nepalīdz smadzenēm tamdēļ izlemju, ka jāpalasa ziņas. Pasniedzos pēc sava mobilā telefona un sāku spaidīt pogas, lai ieietu nekur.lv vietnē. Opera Mini ir lieliska, veljoprojām gan sēžu uz trešās versijas, jo vismaz man ceturtajā OM bija kaut kādas problēmas ar linkiem. Uzpiežot uz viena, tika ielādēta pavisam cita lapa. Tad nu ņemu un ciešos ar trešo.

Apsolos šodien paklausīties Latvijas Radio. Nu tajos pustrijos.

vēlāk
2008-04-27 23:02:13

pārdomas

Vakar diena iesākās lieliski. Ejot gar parku, pirmo reizi šogad sajutu vasaras smaršu. Tādu saldenu un, ko tur liegt, nedaudz salkani sūdainu.
Dažviet lauki bija apsūdoti. Bet tas jau normāli.

Pēcpusdienā mani aizveda uz 45 km attālo Liepāju un izlēmu, ka jāaiziet pie brāļa paīsināt laiku. Paspēlējām pokeru. Zaudējām. Uzvarējām. Zaudējām naudu, bet uzvarējām laiku.
Tad nu vēlāk ar brāli devāmies pie cita brāļa svinēt lielisku ziņu - brālim ģimenē pieaugums. Puisītis. Es gan par to uzzināju pats pēdējais, bet tam nav nozīmes.
Pilsētas otrājā galā atzīmējām, zīmējām, sazīmējām un vakarā, loģiski, sekoja lēmums doties uz Fontaine Palace. Tur jauno grupu pasākums un uzstājās paziņas.

Lielisks vakars. Iedzēru alu, klausijos mūziku, satiku daudz pazīstamus cilvēkus.
Šķiet, ka patīkams vakars? Nē.

Satiku bijušo pamatskolas klasesbiedreni ar kuru nomācījāmies vienā klasē deviņus gadus. Sasveicinājos un nezinu kas man bija uznācis, bet iedomājos pajautāt vai viņa zin kā mani sauc.
Un kā viņa mani nosauca? Par Ivaru? Protams, ka nē. Par Andri nosauca.

Tāds nu ir lāsts tiem, kam ir dvīņubrāļi vai dvīņumāsas.
Vēlāk uzmācās tāda depresija, ka ejot mājās sarunājos ar raibu kaķīti, kas kādu ne sevišķi lielu attālumu skraidelēja man blakus. Likās, ka viņš mani saprot. Šis centās uzmundrināt. Likt saskatīt labo. Ne tiekai piesmiet dzīvi, bet arī pasmieties par to.

Pārvilkos mājās un uzrakstiju dažas talantīgi muļķīgas sms. Ievilku plaušās gaisu un migu ciet.

Tā vienkārši.
darbā
2008-04-28 21:22:50

garlaicīgi

Mans šodienas horoskops no apollo.lv:

"Centīsieties izvairīties no sāpīgiem, taču aktuāliem jautājumiem. Ar mokām pavadīsiet darbā oficiālās darba stundas un prom būsiet"

To, ka ar mokām pavadīšu darba dienu, es zināju. Esmu vienkārši nosolījies šodien, rīt un parīt nedzert alu. Izklausās jau vienkārši un tā tas arī būs, ja vien, protams, neaizmirsīšu savu apņēmību. Ticu, ka var būt gadījums, kad jau turu rokās aliņu un pusdzēris atceros savu nosolījumu. Tad sevi lamāju. Un uzskatu par alkaholiķi. Reizēm.

Tagad cenšos izdomāt kāds man ir aktuāls jautājums. Hmm, ir viens otrs, bet nezinu vai to varētu nosaukt par sāpīgu. Jāaizsūta sms tagad. Varbūt atnāks kāds ciemos uz manu ļoti, ļoti "interesanto" darbiņu. Būs interesantāk, iespējams. Tūlīt uzrakstīšu.

Redzēs kāds iznākums būs. Uz neko sevišķu jau neceru. Bet kāda tam nozīme vispār? Niecīga un neinteresanta.

te
2008-04-29 18:29:36

Apņemšanās

Iespējams vainīga ir apņemšanās kādu laiciņu nedzert alu, bet man atkal uzmācas doma izveidot normālu blogu. Tādu, kuru būtu viegli utvert un kurš diezgan ciešami izskatītos. Stulba apņemšanās vai ne? Nav nozīmes.
Iespējams pirmais, kas tiks ieteikts, būs pāriet uz "VārdaPresi", bet kaut kā nevēlos to, kas ir visiem.
Varbūt ir kādi ieteikmi kādai lietai obligāti jābūt blogā? Izdomāju arī, ka rakstīšu nedaudz normālāk. Bez reizēm sev tikai zināmiem zemtekstiem un domām. Murgiem un sapņiem.
Un skaidrā.

Ienāc te un noraksturo savu ideālo blogu.
darbā
2008-04-30 00:59:58

mans dīvainais darbs

Šodien tāda nedaudz dīvaina diena. Ap sešiem zvanīja svaine un mani par aukli savervēja manam krustdēliņam, bet pēc stundas satiku priekšnieku un šādu tādu apstākļu dēļ pastāv iespēja, ka rīt (nu labi - šodien) vajadzēs pastrādāt. Cik nu pastrādāt, bet drīzāk patēlot aukli vienai otrai iekārtai un sistēmai. Serverim, pultij, skaņas pultij (ar to laikam visvairāk tiek grēkots, jo mana dzirde vairāk pieradusi pie skaļas mūzikas un nezinu vai spēju izšķirt kaut kādu tur dūkoņu), savam laptopam un pāris magnetafoniem, kas spēj atskaņot dažādus datu nesējus. Nu labi.
Ja kāda meitene ir atnākusi pie manis uz darbu, tad parasti ir tikusi izteikta sajūsma par daudzajām podziņām. Cik tad viņas ir? Tulīt paskaitīšu. Pie 210 taustiņiem apnika skaitīt. Plus vel derētu pieskaitīt divas standarta qwerty tastatūras taustiņu skaitu. Jā, un vel 16 televīzorus. Dīvains man tas darbs vai ne? Tik dīvains, ka stundu jau darbs beidzies, bet vel esmu te, jo skatos seriāls "Lost" otrās sezonas 18 sēriju.

Un rakstu, iespējams, pēdējo ierakstu, ko publicēšu iekš rss. Ja vien, protams, neatklājas, ka kāds lasa no rss, tad varētu padomāt.
skatoties
2008-04-30 19:01:14

tjipa bez virsraksta

Šodien tāds nomācošs garstāvoklis. Iespējams iemesls ir tāds, ka esmu darbā un tā vien šķiet, ka brīvdienās uz darbu ar būs jāiet. Lieliski. Visi piesolītie labumi par to kaut kā nedod gandarījumu pašapziņai. Un labsajūtai.

Khe, paspēju nedaudz pastaigāt pa lietu. Tas gan nebija nekāds dižais. Tāda smidzināšana. Bet patīkama.

Interesanta atrakcija. Eksperimentēt ar skaņu ēterā. Manīt kanālu balansu un citas nosacītas izvirtības. Tad, kad to jūt visi, kas skatās kanālu. Bet šoreiz viss "globālas lietas" labā līdz ar to mana mazā, bet uzmācīgā sirdsapziņa ir neaptraipīta. Šoreiz.

Nezinu kāpēc tā ir, bet vienmēr kādos četros piecos no rīta, ja vel neesmu aizmidzis, uznāk velme uzrakstīt ko pastulbu. Par cik datoru slinkums startēt un nav arī tāda velme, kā arī tumsā manis rakstītais rokraksts neizskatās labāk, tad viena no iespējām ir izmantot mobilo telefonu. Sms formātā rakstīta ziņa kādam jau droši vien ir jāaizsūta un to ar parasti daru. Reizēm gan no rīta sirdsapziņa skrāpē mani par to, bet nu zinu, ka sms saņēmējai ir vienalga vai sūtu viņai sms, vai nesūtu tomēr. Un man par to ir prieks. Dažreiz.

Mazāk nekā nedēļas laikā esmu noskatījies 48 sērijas no seriāla "Lost". Kopā sanāk aptuveni 32 stundas skatīšanās laiks. Jāizrauj tik kaut kur vel 3. sezona. Cik saprotu (neesmu talantīgs šajā sfērā) 3 sezona nebūs tik aizraujoša? Nu nekas.

Cik nu vairs tālu līdz studiju sākšanās sezonai. Neesmu vēl izlēmis vai studēšu. Esmu mēģinājis un cik jūtu, tad nevarētu teikt, ka esmu pats labākais students bijis. Nu nevaru es iemācīties lietas, kuras es jūtu, ka man nevajadzēs turmāk. Dažreiz liekas, ka noderīgākās lietas esmu apguvis pašmācības ceļā. Žēl tik, ka tas mans ceļš ir tik šaurs, tik šaurs.

Kaut kādā vācu seriālā tagad starp diviem tēliem veidojas dīvains konflikts. Vīrietis apvaino sievietu un tā, nu lūk, viņa (jeb nu scenārija rakstītāji) neko citu nespēj izdomat kā likt sievietes tēlam novirzīties no strīda temata un sākt pavisam citu strīdu. Būtu kāds meksikas seriāls, tad vienkārši tiktu uzkliegts un iesista pļauka.
Un iespējams pēc tam viņi būtu mīlējušies.

Šodien trešdiena. Mazā piektdiena? Ko šovakar? Mājās iešana no darba vai mājās vilkšanās no fonteina? Personīgi vēl neesmu izlēmis. Jūtos itkā asinsspiediens kāptu uz galvas. Nu tur, kur ir smadzenes.Šodien tāds nomācošs garstāvoklis. Iespējams iemesls ir tāds, ka esmu darbā un tā vien šķiet, ka brīvdienās uz darbu ar būs jāiet. Lieliski. Visi piesolītie labumi par to kaut kā nedod gandarījumu pašapziņai. Un labsajūtai.

Khe, paspēju nedaudz pastaigāt pa lietu. Tas gan nebija nekāds dižais. Tāda smidzināšana. Bet patīkama.

Interesanta atrakcija. Eksperimentēt ar skaņu ēterā. Manīt kanālu balansu un citas nosacītas izvirtības. Tad, kad to jūt visi, kas skatās kanālu. Bet šoreiz viss "globālas lietas" labā līdz ar to mana mazā, bet uzmācīgā sirdsapziņa ir neaptraipīta. Šoreiz.

Nezinu kāpēc tā ir, bet vienmēr kādos četros piecos no rīta, ja vel neesmu aizmidzis, uznāk velme uzrakstīt ko pastulbu. Par cik datoru slinkums startēt un nav arī tāda velme, kā arī tumsā manis rakstītais rokraksts neizskatās labāk, tad viena no iespējām ir izmantot mobilo telefonu. Sms formātā rakstīta ziņa kādam jau droši vien ir jāaizsūta un to ar parasti daru. Reizēm gan no rīta sirdsapziņa skrāpē mani par to, bet nu zinu, ka sms saņēmējai ir vienalga vai sūtu viņai sms, vai nesūtu tomēr. Un man par to ir prieks. Dažreiz.

Mazāk nekā nedēļas laikā esmu noskatījies 48 sērijas no seriāla "Lost". Kopā sanāk aptuveni 32 stundas skatīšanās laiks. Jāizrauj tik kaut kur vel 3. sezona. Cik saprotu (neesmu talantīgs šajā sfērā) 3 sezona nebūs tik aizraujoša? Nu nekas.

Cik nu vairs tālu līdz studiju sākšanās sezonai. Neesmu vēl izlēmis vai studēšu. Esmu mēģinājis un cik jūtu, tad nevarētu teikt, ka esmu pats labākais students bijis. Nu nevaru es iemācīties lietas, kuras es jūtu, ka man nevajadzēs turmāk. Dažreiz liekas, ka noderīgākās lietas esmu apguvis pašmācības ceļā. Žēl tik, ka tas mans ceļš ir tik šaurs, tik šaurs.

Kaut kādā vācu seriālā tagad starp diviem tēliem veidojas dīvains konflikts. Vīrietis apvaino sievietu un tā, nu lūk, viņa (jeb nu scenārija rakstītāji) neko citu nespēj izdomat kā likt sievietes tēlam novirzīties no strīda temata un sākt pavisam citu strīdu. Būtu kāds meksikas seriāls, tad vienkārši tiktu uzkliegts un iesista pļauka.
Un iespējams pēc tam viņi būtu mīlējušies.

Šodien trešdiena. Mazā piektdiena? Ko šovakar? Mājās iešana no darba vai mājās vilkšanās no Fontaine Palace? Personīgi vēl neesmu izlēmis. Jūtos itkā asinsspiediens kāptu uz galvas. Nu tur, kur ir smadzenes, lōģiski.

Tad nu vienkārši tagad ņemsu un klausīšos mūziku. Aiziešu pakaļ ūdenim un dzeršu to. Dīvaini, bet nevēlos alu tagad. Daži cēsinieki te vēl stāv. Nāciet ciemos.

nogurumā
2008-04-30 20:47:16

Priecīga ziņa

Patiešām nebiju domājis, ka mani var iepriecināt ziņa, ka kāda pazīstama meitene 250 km attālumā no manis dzer alu. Reizē ar mani.

Vienīgi žēl, ka ne kopā.
vācs
2008-05-02 00:32:47

Viens, divi, trīs un ...

Viens, divi, trīs un diezgan draņķīgais garstāvoklis paliek vel draņķīgāks. Paldies.

Viens, divi, trīs un mana saprašana par draudzību tiek ietīta slimīgā, pelēcīgā lupatā. Nē, nu es jau saprotu, ka visu laiku esmu iztēlojies to un viss, kas ir bijis, ir bijis tikai manos sapņos. Bet no sapņiem jāmostas. Patiešām rodas sajūta, ka ar laiku tie pārvērtīsies murgos no kuriem vairs nevarēs piemosties tik vienkārši kā vēlētos. Bez gaļas saciršanas.

Viens, divi, trīs un telefona nummura izdzēšana no telefona palīdz tikai tādā gadijumā, ja, sazinoties ar meiteni, ir darīts viss, lai netīšām neiegaumētu viņas nummuru. Ja tas tomēr ir izdarīts, tad ir grūtāk nedaudz. Tā vienkārši. Brīžos, kad prātu pārņems emocijas un rokas sniegsies pēc telefona, kādam, iespējams, kļūsi naida iemesls.

Viens, divi, trīs un es, Tu, viņš, viņa ir brīvi. Tādi "mēs", šķiet, nepastāv. Turpinās tikai ar "viņi", "viņas".

khe
2008-05-03 19:37:43

Jāskrien ārā kamēr vēl lietus līst.

Jāskrien ārā kamēr vēl lietus līst. Jānostājas pie ietves tādā vietā, kur ir kāda liela, vēsa peļķe un jāgaida ātrs auto.
Kad jau redzi ātro auto, tad nedaudz atkāpies no ietves malas, lai autobraucējam neienāktu prātā samazināt ātrumu.
Tā nemanāmi skaties uz auto un gaidi mirkli. Kad jūti, ka līdz lielajam notikumam palikušas dažas sekundes, tad strauji pielec pie ietves malas.

Un izbaudi.
Izbaudi auto izraisīto šļākoņu. Paver rokas platāk, pacel zodu augstāk un jūti kā ūdens sļākoņa tiek aiz krekla, mazas ūdens straumītes tek gar krūtīm. Izbaudi patīkamo dzestrumu, zemes un putekļu aromātu, kas iejaucies peļķē.

Un pasmaidi.
Visticamāk tu nebūsi vienīgais, kas to darīs.
khe skaidrā
2008-05-05 18:20:23

nost ar atkarībām

Vakar divi nelieli notikumi saistībā ar datoriem. Pirmais tāds nedaudz dīvains - esmu ticis vaļā no MS Windows uz sava datora un tā vietā uzinstalēta ubuntu 8.04 versija. Diezgan nestabila jau liekas, jo testējot 7.10 versiju programmatūra neuzkārās tik bieži (ja vispār uzkārās) cik ar jauno versiju. Pirmā uzinstalētā programma - Opera web browser. Otrā - VLC media player.
Ja neskaita ātrdarbības un dažādas citas problēmas, esmu apmierināts ar Ubuntu. Orgasmu jau negūšu, bet kāda tam nozīme. Vienmēr jau varēšu pāriet atpakaļ uz Windows, jo kaut kur uz laptopa pakaļas (aizmugures) ir uzlīmēta uzlīmīte, kas laikam apgalvo, ka esmu spējīgs uzturēt licenzētu "Logu".
Otrais notikums - neesmu vairs aktīvs orandžā vortāla lietotājs. Aizvakar biju izdzēris dažus alus un sadirsos ar meiteni, ko uzskatīju/uzskatu par draugu. Un viņa bija mana lielākā atkarība, kuras dēļ izmantoju "draugiem.lv". Ņēmu un izdzēsu sevi no turienes. Un viņas telefona nr. Meitenes nummuru es gan tik un tā zinu no galvas, kas nozīmē to, ka aizsūtīšu kādu sms. Cerams neaizmuldēšos atkal.
Baigi.
Nu man arī virtuālajā dzivē nebūs draugi.

Jāpaskatās vai man vēl alus nav palicies.

Alus ir labs draugs. Žēl tik, ka draugs uz hokeja svētkiem parasti paliek dārgāks un mazāk pieejams.
Bet labam draugam jau nevar atteikt vai ne?
neko nedarot
2008-05-06 18:11:26

No Rožu laukuma

Sēžu tagad Rožu laukumā un cenšos pārbaudīt vai pieejams vairāk vai mazaks publisks wifi tīks. Ubuntu neko diemžēl nevēlas atrast, kaut arī netālu ir iestādes kurās vajadzētu būt tīklam. Te gan viesnīca, gan topošā Liepājas Universitāte tuvu atrodama, gan tirzniecības centrs un citas iestādes.
Lai gan ko tur liegt - esmu naivs cerībā, ka manam laptopam ir spējas uztvert ko vairāk nekā vienkāršu manu pirkstu radītu vibrāciju.
(Starp citu pirksti man tagad salst. Un laptops nevēlas mani nodrošināt ar pienācīgu siltumu.)

Apsēžoties uz soliņa, pēc brīža viena garām ejoša meitene jau paspēja uzsaukt savu "čav" man. Esmu par 99% pārliecināts, ka viņa īsti nemaz nezināja kā mani sauc. Reku tas ir vēlviens mīnus tam dievišķajam apstāklim, ka man ir dvīņubrālis. Kaut kā laikam jāmāk orientēties dvīņa brāļa draugu pulciņā savādāk mulsinoši liekas, kad nepazīstams cilvēks sasveicinās vai sniedz roku sveicienam.
Bet esmu jau ar to apradis un, ja man kāds nepazīstams cilvēks jautā kā man iet, tad ņemu un atbildu, ka normāli. Nevarētu teikt, ka tā darīt ir viltīgi no manas puses, jo daudzi ir teikuši, ka to vien darītu kā apčakarētu citus cilvēkus, ja šiem būtu tik līdzīgs brālis vai māsa.

Un vispār kaut kā nedaudz jau neērti te sēdēt ar laptopu klēpī. Ja man būtu Mac's klēpī, tad varētu pamēģināt kādu meiteni pievilināt. Uzlikt uz ekrāna fona kādu mīļu kaķēniņu, nolikt kopmpi blakus uz sola un gaidīt, kad kāda garām ejoša meitene no sajūsmas piesēstos blakus un sāktu sarunu.

"Vai cik jauks kaķēns", viņa teiktu ar mīļu acu skatienu, skatoties monitorā.
"Nevēlies ar viņu iepazīties tuvāk?" es kautrīgi uzdotu pretjautājumu un paņemtu viņu aiz rokas.

Visā visumā pašlaik manam laptopam vāks ir diezgan daudz saskrāpēts, lai lēnām sāktu atgādināt marmora rakstu.

Tikko pagāja garām foršā meitene, kas manu uzmanību jau bija piesaistījusi pirms tam Fonteinā. Diezgan gara augumā, blondiem matiem. Izskatās pēc normālas meitenes un galīgi nelīdzinās cacai. Cerams viņai vārds ir Jana. Vai Jūlija.
Un cerams viņa ir pilngadīga.

Tik sasodīti vēlos tagad alu. Slāpst. Nekas, aiziešu padzertie ūdeni. Ja šodien nedzeršu alu, tad jau būšu atkārtojis kādus divus mēnešus vecu rekordu alus nedzeršanā.

Sarauj, sarauj, Ivar!
laukumā
2008-05-06 23:49:25

Patīkams pārsteigums

Tā netīšām, meklējot iekš maps.google.com dažādus objektus, atklāju, ka pat tāds lauku pagasts, kas robežojas Lietuvas robežu ir ar diezgan labu satelītattēlu.
Patīkams pārsteigums.

attels no google maps
P.S.
Šis attēls nav izrauts no tuvākās izšķirtspējas un man personīgi škiet, ka uzņemts kaut kur pirms gada jau.
Attēlā futbola laukums, kur cilvēki pēc līgošanas svētkiem puspaģiraini piedalās futbola turnīrā.
Es iepriekšējo reizi laikam ieguvu ar komandu otro vai trešo vietu. Neatceros īsti.

P.P.S.
Mani solijumi nedzert alu šodien sabruka daudzos mazos gabaliņos. Un divos mazos aliņos. Maz jau tas ir, bet principa dēļ vēlējos pat tos neizdzert.
Neesmu laikam principiāls cilvēks :)
atmiņu stāsts
2008-05-07 17:44:43

pirms rīšanas un tās laikā

1. Izdomāju tagad kaut ko uzraksīt, kamēr uzvārīsies ūdens. Uztaisīšu šo to ēdamu. Ticu, ka laiks līdz ūdens uzvērīšanai aizņems kādus 43% no visa ēdiena pagatavošanas laika. Neesmu no tiem, kam patīk vairāk kā stundu pavadīt virtuvē. Tad jau labāk uzgriežu kādu desmaizi vai iedzeru alu. Alus ir barojošs.

2. Vakar uzinstalēju bluefish un tā sakārojās uzrakstīt dažas rindiņas koda. Šodien jāuzinstalē apache, php un mysql serveri. Pirms Windows nobrukšanas biju jau iesācis taisīt savas dienasgrāmatas jauno versiju. Tādu, lai to varētu droši dēvēt par blogu. Ja nu kādam ir kādi ieteikumi, tad jau varat drosmīgi ieteikt. Nolikšu darbā pie durvīm tādu kā stilizētu ieteikuma urnu. Varēsiet tajā mest savus ieteikumus i-dienasgrāmatas uzlabošanai.
Brīdinu, ka anonīmas mīlestības zīmītes centīšos neņemt vērā.

3. Kreisās rokas stiepienā atrodas ūdens. Vienalga kaut kā slinkums aizsniegties. Pretī sēdošas iedomu draugs smejas par mani. Ja nebūtu slinks, tad labprāt iespertu viņam.

4. Nebija pārdomāti likt totalizātorā likmi uz to, ka Slovēnija pirmā gūs vārtus hokeja spēlē pret Latviju. Bet nu tie koificenti šķita pārāk pievilcīgi, lai neuzliktu par sliktu Latvijai. Un likme bija pārāk niecīga , lai tā mani uztrauktu tagad zaudējums. Jo Latvija spēlē uzvarēja un deva pietiekami pozitīvas emocijas, lai atsvērtu kaut kādu kapeiku zaudējumu.

5. Es jau esmu teicis, ka esmu idiots? Nē? Nu, neuztraucies. Tas ir tikai laika jautājums, kad to pateikšu. Vispār tagad aizdomājos par šo to. Par to, ka pietiekami daudz esmu sačakarējis savā dzīvē. Kas es esmu? Pārāk bieži man atbildes uz to jautājumu mainās, lai secinātu, ka nemaz pats īsti nezinu, kas es esmu. Jaukākais ir tas, ka citi arī vismaz nezin. Cits teiktu, ka esmu foršs, bet cits savukārt, ka - idiots. Jo vairāk/ilgāk/labāk pazīst mani, jo konkrētāku atbildi par mani var sniegt cilvēks (manis pēc kaut necilvēks). Prieks vismaz, ka neviens šīs dienasgrāmata lasītājs mani nepazīst. Vai tomēr? Itkā tikai trīs paziņām/draugiem esmu teicis par šo dienasgrāmatu.
Khe, nu vārdu sakot viens krāsains, pūkains murgs man te ir.

6. Vispār kaut kā nedaudz aizrakstījos. Domāju, ka diezgan lielā nejēgā. Pašlaik vienīgais šajā ierakstā sakarīgais teikums, ko es redzu, ir "alus ir barojošs".

7. Ēdiena pagatavošana (neieskaitot laiku līdz ūdens uzvārīšanai) aizņēma desmit minūtes un 18 sekundes. Izmantoju makaronus, gaļu, sieru, veiksmi, vistu olas, skaidru prātu.

P.S. Un kečups kā vienmēr spēj notušēt gastranomiskās neveiksmes.
tiekot tur
2008-05-08 17:58:03

Man nebija atkarība no draugiem.lv

Tā ir diezgan patīkama apziņa. Vienīgi žēl, ka apstiprinājās pārliecība, ka man ir atkarība no sazināšanās ar vienu cilvēku. Parasti ar viņu To darīju iekš orandžā vortāla, bet tagad man ir skype un daram To ar skype palīdzibu.

Sarakstāmies.

Un vispār, ja es to meiteni satiktu katru dienu nevis reizi pusgadā, tad teiktu, ka man tā ir mīlestība nevis atkarība no viņas. Paldies Dievam viņai ir diezgan vienalga, ko es domāju par viņu un tas mani iepriecina. Reizēm. Un patiešām.

Tikko atcerējos, ka reiz bija draudzene, kas sauca mani par dīvainīti. Mīļi. Reizēm jau es arī normāls esmu. Tik baisi jau arī nav kā varētu reizēm likties. Totāls garstāvokļa cilvēks esmu. Ar saviem plusiem un mīnusiem. Un esmu nedaudz iemācījies būt egoists. Domāt par sevi un savām vēlmēm.
Un es neticu dievam. Paši esam sava likteņa lēmēji.
khe
2008-05-08 17:59:33

Darbā

Tā nu ir sanācies, ka manā apmācībā ir parādījies cilvēks, ar kuru strādāsim uz maiņām. Pašlaik vēl uztraucas, bet gan jau vēlāk būs viss kārtībā. Varētu būt diezgan sakarīgs. Žēl tik, ka pats esmu sasodīti intraverts cilvēks un apmācīšana notiks ar diezgan lielām pūlēm. Cerams viņš būs pacietīgs. Kā nekā sakarīgāks par mani ir. Izskatās pēc nedzērāja. Jauki, bet tajā pašā laikā nedaudz neinteresanti.
khe II
2008-05-08 22:44:56

Mana mazā akcija

Sēžot dīvānā un klausoties mūziku no datora, kurš reizēm dūc vēl skaļāk nekā netālu esošie vilcieni, izdomāju, ka piedalīšos tikko izdomātā akcijā. Akcijas codename - S.N.I.R.C.B , kas vienkārši ir saīsinājums no vārdiem "saturiski nevērtīgas informācijas rakstīšana citu blogā".

"Kā tā akcija tad izpaudīsies?", tu jautāsi aizdomīgi.
Izvēlēšos kāda blogera rakstu un, ņemot vērā raksta tēmu, uzrakstīšu savas domas par tēmu vai situāciju, vai ko līdzīgu un iekomentēšu izvēlētajā blogā.

"Kāda būs atšķirība no parasta komentāra?", neticīgā un tajā pašā laikā nievājošā balsī teiksi man, sniedzoties pēc sava kārtēja aliņa vai spoguļa, kur lieku reizi paskatīties uz sevi un papriecāties.
Tehniski nekāda, bet saturiski komentārs līdzināsies vairāk pēc neatkarīga bloga raksta. Tikai tēmas būs sasaistītas.

"Kam tas ir izdevīgi un ko ar to ir jāpierāda?", kasot kreisās rokas elkoni, tu gaidīti uzprasīsi.
Šķiet, ka izdevīgi būtu tikai izvēlētajam blogerim. Viņa bloga ieraksts būs radījis diskusiju. Kaut arī tikai monologa formā. Un jāpierāda nav nekas. Ir tikai jātic un jāpieņem to kā normālu lietu.
Un blogeris jau vienmēr varēs izdzēst komentāru bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.
khe III
2008-05-09 00:59:22

es - mūžīgais nīdētājs

Es patiešām jūku prātā. Arvien biežāk liekas, ka dzirdu svešus soļus. Redzu ēnas tur, kur tām nevajadzētu būt. Šķiet, ka kārtējo reizi varētu būt depresija? Šaubos. Šodien sevi pieķēru pie sevis smejamies paskaļi. Lai gan no otras puses kaut kā pat uz darbu nav vēlēšanās iet. Jūtos dīvaini. Šodien neko sakarīgu tā arī neesmu ieēdis. Vienu aliņu arī tikai izdzēris. Bet pēc dažām minūtēm jāvelkas uz darbu kaut arī tagad visvairāk vēlos uzlikt mūziku un iegrimt savā pasaulē. Skatīties ārā pa logu uz vējā peldošo ābeles zaru.

Laikam jāsakopj sevi. Jānoskujās, jānodzen bārda un jāaiziet pie friziera. Un jābeidz iedomu draugu saukt par Piektdieni.

Pēc Nirvana's dziesmas noskanēšanas izkāpšu no savu iedomu autobusa. Jo tulīt jau klāt būs mana izkāpšanas pietura. Liepājā, kaut kur zem mākoņaini zilām debesīm un ar mitro jūras gaisu.

Tad jau līdz citai reizei.
"Smell like teen spirit" together, please!
khe
2008-05-09 21:21:59

Spams no sievišķā dzimuma

E-pastā ienāca interesants spams no adreses kristine.spalva@orb.lv. Te nu pats spams ar maniem vienkāršajiem komentāriem slīprakstā.

Par seksu pirtii

Sveiks!

Beidzot gribu atrisinaat muusu ieilgusho paarpratumu.

Mūsu? Normāls cilvēks tādas lietas uzskata par pārpratumu? Tev jaasaprot, ka tajaa vakaraa pirtii kaila, starp Tavaam kaajam miilojot Tavu draudzinnu Neesmu no tiem, kas savu locekli sauc par "draudziņu". Kāpēc lai es tā sauktu? Un es nespēlējos sevišķi bieži ar viņu. Ja ir iespēja, tad lieku lietā nevis tur kaut kā ucinos ar viņu. Un vispār visticamāk loceklim būtu jau erekcija un nevarētu tik vienkārši spēlēties ar viņu starp manām kājām. Ticamāk būtu starp tavām nevis manējām , atrados paarpratuma peec. Atradies kaila pārpratuma pēc vai arī Tev vajadzēja atrasties kaut kur citur kailai? Neesmu pietiekami dzēris, lai saprastu Ieej adresee draugiem.lv vai kādā citā adresē un izlasi manu atziishanos sadalla Stasti. Nebūtu iepriekšējais teikums tāds, tad varbūt sāktu domāt, kad pēdējo reizi biju pirtī. (Te manī parādās optimists laikam)

Kristine

P.S. Bet buushu godiiga arii pret sevi
iedomājamies te ko līdzīgu domuzīmei man tas patika. Ja tev nepatiktu, tad kāpēc tu, idiote, to vispār lai darītu? Esi no tām kura pieradusi tēlot katram vecim gumijas lelli? Neesi taču tāda kuce. Ja ne citu dēļ, tad sevis dēļ!
pēc hokeja
2008-05-11 23:16:48

vakardiena

Šodien tik dranķīgi rakstās, ka esmu pat uzrakstījis uz virtuālās piezīmju lapiņas (tomboy notes) punktus, par ko man pienāktos šodien uzrakstīt.
Priekš sevis un savai zināšanai. Lai pēc gada varētu izlasīt un saprast cik ļoti esmu progresējis. Vai regresējis.
Kādreiz gan pie sevis noteicu, ka nav jēgas rakstīt kaut ko, ja nav nemaz ko sakarīgu pateikt. Šo sava veida apņemšanos atmetu jau ar pirmo ierakstu.

Tikko atcerējos! Vakar biju aizgājis pie friziera.
Un kas ir visnepatīkamākais no friziera apmeklējuma? Nepatīkama ir skatīšanās savā atspulgā visu to laiku, kad sēdi krēsla un domā cik liela tomēr ir kaza tā friziere.
Un vispār tagad gan izskatos nedaudz citādāk. Ja nodzītu bārdiņu, tad izskatītos kā sešpadsmit gadu vecs jaunēklis. Cerams šo īpašību nezaudēšu tad, kad man būs kādi 40 gadi un sagribēsies uzmākties jaunām meitenēm.

Vakar izlēmu pārmaiņus pēc atkal aiziet uz Fontaine Palace un iedzert kādu aliņu. Tur "Pedal to the metal" vakars bija un nemaz nevaru teikt, ka nožēloju aiziešanu uz turieni. Kaut kā mistiskā kārtā satiku tur meiteni no darba. Viņai matu krāsa ir blonda un nemaz nedomāju, ka tāda veida mūzika viņai varētu patikt. Un vispār iepriecināja viņa mani vismaz kādas divas minūtes.
Tā nu ņēmu un smaidiju pie sevis stulbi un netalantīgi.
khe
2008-05-12 18:20:12

Īsumā

1.
Jauka ziņa. Prāta Vētra nespēlēs Liepājā savas koncertūres ietvaros. Man pilnīgi nekas nav pret pašiem puišiem un, ja es būtu gejs, tad droši vien viņu foto būtu ielikts naudasmakā. Bet neesmu ne gejs, ne man arī ir naudas maks.
Vienkārši jaunais albūms viņiem, manuprāt, ir pārvērtēts (dzirdot gan tikai divas dziesmas no visa albūma) un ierakstīts tikai tamdēļ, lai palielinātu koncertūres apmeklētāju skaitu. Un cilvēki no lielākā radio Latvijā reizēm domā arī ar galvu.

2.
Emm, vakar kaut kā izdomāju, ka jāapsveic savu māmiņu Mātes dienā. Vairāk gan Meitenes atgādinājuma dēļ, ka to obligāti ir jāizdara. Un Viņas vārds man ir likums.
Šodien uzzināju, ka no visiem dēliem es esot apsveicis pirmais savu mammu. Un baigi priecīga esot bijusi. Pat sms (neesmu vainīgs, ka man ir psiholoģiska zvanīšanas trauma) tika nodeklamēta visiem klātesošajiem skaļā balsī.
Žēl tik, ka neko sakarīgu nebiju uzrakstijis un nedaudz paģiras mocija.

3.
Vakar pārvilkos no darbiņa mājās un ko es atklāju? Uz galda stāvēja divi aliņi. Nometu laptopu gultā un sāku jau ar acīm meklēt ar ko varu attaisīt alu. Paķēru nazi un mūķēju vaļā. Tik strauji liku sev alu klāt pie lūpām, ka nedaudz nolējos. Garšīgi. Mierināju sevi ar domu, ka dzeru tāpēc, lai saldāks miegs. Cik nu saldāks miegs bija, bet paspēju vēl noskatīties "Lost" 11. sēriju pirms aizmigšanas.

4.
Šodien noskaidroju, ka tētim dzimšanas diena.
Man vienkārši ir problēmas ar dzimšanas datumu atcerēšanos. Man pat dažreiz pašam jūk savas dzimšanas dienas datumi. Lai cik arī tas stulbi izklausītos. Bet neviens jau nav ideāls, vai ne? Vai ne? Vī!
īsumā
2008-05-12 23:32:24

Dīvaini

Skatīšos šī vakara hokeju darbā. Viens pats. Protams skatīšanās atrakcijā piedalīsies daži aliņi, bet tas vairs nav tas. Reizēm patiešām ir vēlme, lai kāds ne tikai uzklausa, bet arī atbild. Diemžēl alkaholam tāds talants nepiemīt. Vismaz skatoties no manas pieredzes saskarsmē ar to.
Dīvaini.

Tagad pat nevēlos tik ļoti vienkāršu un reizē dzivniecisku seksu, cik vienkārši apskaut kādu skaistas meitenes augumu. Ar diezgan pagariem matiem, ar izteiktu vidukli. Jauka smaida īpašnieces augumu apskaut. Tā vienkārši cieši apskaut un noskūpstīt viņai kaklu. Maigi, lai viņa par to nemaz nedomātu.
Dīvaini.

Pretī sēž viņa. Kaut arī tikai manās iedomās viņa ir šeit, bet realitātē citur. Ar saviem plusiem un mīnusiem. Viņas mīnusus, protams, es cenšos neievērot (un īstenībā mani tie nerūp, man viņas mīnusi liekas tik nožēlojami smieklīgi un vērā neņemami), jo saprotu, ka man tie ir daudz, daudz reizes vairāk.
Skatoties uz viņu es esmu laimīgs. Tik vienkārsi no skatīšanās uz viņas. Cenšos izbaudīt katru viņas mīmiku, katru rokas žestu vai balss tembra maiņu runā. Apslāpēju savas emocijas. Reizēm valdu kliedzienu, reizēm iesmiešanos. Lai viņai nerastos priekštats, ko jūtu. Lai viņai nerastos priekštats cik ļoti tomēr viņa mani ietekmē un cik ļoti man ir svarīgs viņas viedoklis. Tā vienkārši. Jo saprotu, ka mēs nekad nebūsim kopā. Es nekad nepiemodīšos saules apspīdētā gultā un neieraudzīšu viņu ar izpūrušiem matiem sev blakus. Es nekad nenoglaudīšu viņai vaigu pirms skūpsta. Es nekad nevarēšu teikt, ka mīlu viņu. Viņa vienkārši neticēs.
Dīvaini.

Kaut zinātu uz kādu debespusi doties. Jo zinu, ka doties man būtu spēka. Spēka vienkārši nepietiek uzzināt uz kuru debespusi jādodas. Vai tomēr jāpaliek savā vietā? Reizēm šķiet, ka katram reiz ir jādodas meklēt savu ziemeļmeitu. To var atrast. Var šķist, ka viņa ir atrasta. Var sev iestāstīt, ka viņa ir atrasta.
Variantu ir daudz. Galvenais ticēt, ka tādas ir. Un ticēt sev. Lai cik tas izklausītos DĪVAINI.
pirms hokeja
2008-05-13 19:28:00

ieraksts 69

Šodien uzjautāju braļa dēlam par viņa gaitām dārziņā. Viņš lepni un ar smaidu sejā paziņoja, ka esot visus šodien sāpinājis.
Un ka esot izredzētais.
khe
2008-05-14 17:58:37

nost ar atkarībām vol 2

Atkal man kārtējā apņemšanās tikt vaļā no kādas atkarības. Šoreiz tā laime tikusi ir Meitenei. Viņa noteikti būs tikai priecīga par to, jo kuru gan nenogurdinātu mana rīcība un tā mana muļķīgā attieksme iedomāties draudzību vietā, kur pastāvējušas tikai pieklājības frāzes, centieni neaizvainot un vairāk vai mazāk vienaldzība. Vismaz no Meitenes puses. Būs viņa nu tikusi vaļā no kārtējā naivā puiša. No manis. Viņa vairs netiks traucēta, kad man būs prieki. Viņa vairs netiks traucēta, kad man būs skumjas. Par man svarīgajiem notikumiem viņa neuzzinās pirmā. Vispār vairs neuzzinās. Neko.
Laikam vienkārši esmu noguris iztēloties kaut kādu tur draudzību.

Un pareizi ir, Meiten! Jāmostas man no tā sava muļķīgā sapņa. Sen jau bija laiks. Kaut arī tie divi gadi, kad pazinu Tevi, sagādāja man neaprakstāmu baudu, tas nenozīmēja, ka tas būs mūžīgi. Es to zināju un tas arī dažreiz bija pietiekami liels iemesls, lai justos vienkāši sūdīgi. Tā nu tas ir. Ticu, ka mani tagad pārņems tādas kā lomkas pēc Tevis, bet nu esmu ļoti apņēmies nelikties par Tevi ne zinis. Zinu, ka viegli nebūs. Patiesību sakot būs sasodīti grūti. Bet tā tam jābūt, jo par mani Tu neliksies ne zinis. Kaut arī neesmu Tevi izpratis, tomēr esmu iegaumējis Tev raksturīgo rīcību. Un zinu, ka tāda tā būs. Nedraudzīga.
te
2008-05-16 00:04:02

lieliski

"And I don't want the world to see me
Cause I don't think that they'd understand"

Pie pleca sit nogurums un slikta pašsajūta. Kreisajā pusē divas tukšas alus pudeles, kuras atstāt pilnas būtu gatavais neprāts. No neprātīga cilvēka acu leņķa skatoties, protams. Labajā pusē stāv glāze ar uzrakstu "Tullamore Dew". Glāzē vel ir nedaudz šķidrums, kas, šķiet, atstāts, lai mana pašapziņa to vien darītu kā mestu acis uz to pusi. Un tas viņām padodas diezgan neslikti. Lieliski. Pat pirksti ir lieliski šodien. Salst un smērē (vai aplaimo) tagad tastatūru.

Lieki piebilst, ka pastāv iespēja, ka tiem pašlaik izdodas sasmērēt kāda prātu. Manu viņi jau ir sasmērējuši.
galva sāp
2008-05-16 01:26:12

virsrakstus nemāku izdomāt

Vakar biju izdomājis aiziet uz fonteinu iedzert kādu vienu aliņu un tad tā lēni, bet ar skaidru prātu un apņemšanos vilkties mājās. Tā nu sanāca realitātē nedaudz citādāk.

Pa visu vakaru, šķiet, izdzēru astoņus aliņus. Centos pierunāt vienu meiteni uz seksu, bet lieki teikt, ka neizdevās. Maniem argumentiem, ka līdz potenciālajai mīlestības taisīšanas vietai jāiet tikai piecas minūtes, viņa pretī lika argumentus, ka ārā lietus līst un un es vispār esot neuzticams. Cik sapratu, tad viņa neticēja, ka tikai piecas minūtes jāiet. Kaza viņa. Un es idiots. Pieņemsim, ka kviti būsim un pasaule atkal būs līdzsvarā (starp idiotiem un kazām). Ja viņu nākošreiz ieraudzīšu, tad kaut kā būs jānoskaidro viņas vārds. Un jābeidz beidzot tā dzert alu.

Blondā, garā meitene, kura nemaz neizskatās pēc cacas ar tur bija. Bet ar kaut kādu tur puisi tusējās. Vai nu viņai ir samaitāta ģimene, vai nu tas puisis patiešām nebija viņas brālis.

Šodien jānoskuj bišķi roka. Rīt jāiet tetuvēties. Parīt jāsāk nožēlot sava rīcība. Varbūt tad vēlāk (vakarā) uzrakstīšu kāda bija pati tetuvēšanas procedūra. Un kā es nožēloju savu rīcību. Ja vien kādam, protams, būs interese.

Fonteinā iepazinos ar vienu meiteni. Pie tādas acis parasti nedaudz apstājas, lai pētītu (tur gan vienmēr var apelēt ar gaumi un izpratni, kas ir gaumīgs) augumu, piemīlīgo smaidiņu. Nevarētu teikt, ka viņas tēlu būtu sevišķi viegli tā uz sitiena (a.k.a. pēkšņi vai tulīt) tagad izmest no savas reizēm bagātīgās iztēles. Un vispār vairākas reizes pieķēru sevi pie domas, ka viņa ir tik ļoti līdziga Meitenei, kas arī, domāju, bija iemesls kāpēc viņa tik ļoti patika. Laikam. Un vel viena atziņa - ja cilvēks nav orandžajā portālā, tad viņam ir grūtāk uzturēt kontaktus ar citiem draugiem un nesen iegūtām paziņām. Būtu es reģistrējies, tad droši vien jau ar viņu sarakstītos. Un veiksmes gadijumā rīt jau mēs kopīgi (es ar viņu, nevis es ar Tevi) plānotu mūsu kopējo bērnu skaitu.

Tikko pakasīju galvu un pamanīju, ka rakstīšana savā dienasgrāmatā samazina paģiras. Vai vismaz novērš no tām uzmanību. Nu tad atliek vien izvēlēties savā dzīvē starp diviem variantiem. Vai nu dzert mazāk un līdz ar to mazāk mocīties ar paģirām, vai nu dzert kā parasti un biežāk rakstīt savā dienasgrāmatā.

Emm, šodien piereģistrējos twitter dot com servisā. Ja jau daudzi tā dara, tad man arī jāpamēģina. Vienīgi sūdīgi, kad es lejupielādēju tur kaut kādu twitter klientu priekš datora, tad jau biju paspējis aizmirst savu lietotājvārdu. Paroli gan atceros. Uzrakstīju tādu, ka, pat zinot to, nelabvēlim būs kauns ko tādu vienkārši uzrakstīt. Ams. Un/bet nu katrā ziņā rīt parakāšos pa elektronisko pastkastīšu saturu un atradīšu to. Emm, kāds nezin kādu lielisku Twitter klientu mobilajam telefonam?

Šodien centos noklausīties Prāta Vētras jauno albumiņu. Emm, patiesību sakot izdevās tikai vienu dziesmu no sākuma un beigām noklausīties, bet kāda tam nozīme. Baigi iepatikās dziesma ar nosaukumu "Bēdz". Baigi uzrunāja tā dziesma kontekstā ar albumu. Tad jau laikam būs jānopērk puišu albumu. Ai, vispār nepirkšu. Pārdomāju.
dzerto ūdeni
2008-05-16 23:41:50

ar tetuvējumu

Nu man beidzot ir tetuvējums. Uz rokas. Starp delnu un elkoni. Starp prātu un neprātu.

Nē, nu nemaz tik sūdīgi neizskatās. Ir jau ok. Man jau patīk.

Sūdīgi vienīgi, ka alus dzeršana esot nerekomendēta dažas dienas. Un tas būs gruti. Pēdējo divu mēnešu laikā mans rekords ir veselas divas dienas pēc kārtas bez alus. Tad nu laikam rekords būs pārsists.

Pati procedūra nebija sevišķi sāpīga. Katrā ziņā procedūras laikā skatījos filmu, iedzēru tēju Karkade un paskatījos, kas labs iekš nekur.lv vietnes.

Un kā parasti nespēju tagad padomāt loģiski. Zinu, ka nevajadzēja to darīt, bet aizsūtiju Meitenei šodien ziņu iekš Skype. Vismaz priecē, ka ziņa sastāvēja tikai no diviem simboliem. Un viņa to nepamanīs. Muļķīts es.
khe
2008-05-17 19:37:07

Pēcpusdiena ar krustdēliņu

Tā nu kaut kad nedēļas sākumā biju sasolījis visiem, kam tas interesē (kādiem diviem cilvēkiem), ka būs man pavadīta pēcpusdiena ar savu trīs (ceru, ka nekļūdos, jo man ar tiem vecumiem patiešām draņķīgi iet) gadīgo krustdēliņu.

Kāds tad īsti bija plāns? Nē, iepazīties ar meitenēm plāns nebija. Diez kādu meiteni varētu ieinteresēt puisis ar sīci blakus? Šaubos. Nu vārdu sakot plāns bija pavadīt laiku tikai un vienīgi viņa priekam. Un manam ar.

Aizgāju viņam pakaļ un nolēmām, ka iesim kādu picu ieēst. Kur to varētu izdarīt? Un kā jums šķiet, kur es savu krustdēlu ar lepnumu varētu aizvest? Protams, uz Fonteinu. Nu, labi, uz Delisnack ēstuvi, bet daudziem praktiski uztverē ir tas pats, kas Fonteins. Pie kā es paliku? Ā, nu vārdu sakot izdomājām paņemt iekš Delisnack picu un iet kaut kur prominādē notiesāt. Kaut kāda maza bildīte ar krustdēliņu iekš ēstuves. Neizskatījās, protams, ka viņam būtu diezgan interesanti, bet nu jāsāk jau radināt pie normālas atmosfēras un mūzikas. Viņš tur manas saulenes uzvilcis. Viņam patīk un izdodas lieliski viņas nosmērēt, notaukot un padauzīt pret galdu. Un ja viņam patīk, tad man arī patīk.

Krustdēls

Sagaidījām picu un devāmies kaut kur blakus kuģīšiem (un zivju aromātu) ieēst picu. Saule spīdēja. Ēdām picu un notaukojām visu, ko vien varēja. Rokas, seju, drēbes, ziepjutrauku un vienīgais ko nenotaukojām bija salvetes. Mums viņas vienkārši nebija paņemtas.

Ai, te nu bilde, ko fotogrāfējis 3 gadīgs bērns. Atradusies viņam estētiskā gaumes izjūta. Bet nu vismaz prieks, ka viņam mazāk rokas dreb par manām. Es jau viņam patiešām aizliedzu alu dzert. Kaut arī viņam reizēm tas ir vieglāk pieejams nekā man.

Krustdēla darbs

Vispār ļāvu viņam spēlēties ar fotoaparātiņu. Parādiju, kuru notaukoto pogu jāspiež un kurā notaukotajā ekrānā jāskatās un baudīju bērna prieku. Palūdzu viņam, lai mani nofotogrāfē, bet tā vietā viņam ienāca prātā fotogrāfēt sevi, netālu sēdošās meitenes, kaķīti, kas bija pieskrējis ar domu, ka viņam kaut ko ēdamu iegrūdīs rīklē, automašīnu un kuģīšus.

trīs gadīga bēna veikums

Un nu jā. Bilde pēc picas ēšanas. Es un mans krustdēls. Viņa sejas izteikme man atgādina alus dzeršanu nākotnē.

Tā nu viņa ģīmītis

Tālāk devāmies uz bernu laukumu parkā. Diezgan patālu jau ir un ar viņa mazajiem solīšiem tas būtu ilgs pasākums. Izlēmu, ka nesīšu viņu uz pleciem. Viņam, protams, neka nebija pret to. Vienīgi nezinu cik smieklīgi mēs tā izskatījāmies, bet nu neviens nerādīja ar pirkstiem. Tikai pablenza uz neilgu laiku. Nu jā un bildē pošanās mājās no bērnu laukuma. Parāpās viņš tur un pašūpojās, bet man bija jāiet uz darbu, tamdēļ steidzināju viņu.

Krustdēls ar cukurvati

Vismaz priecē, ka viņam laikam patika tas pasākums. Tā viņš vismaz teica. Kaut arī neizskatījās priecīgs sevišķi. Varbūt vienkārši noguris bija.
vēlāk
2008-05-18 23:09:41

šodien

Kārtējā nomocītā diena.

Pamodos, aizgāju uz darbu, pāēdu (lasīt ar plato e), Nedzēru neko tādu. Tikai kefīru un ūdeni. Pionieri ar mani lepotos.

Noskatījos 3 raidijumus, 2 seriālus, 5 filmas. Viss bija redzēts jau iepriekš. Kā jau tas vienmēr notiek.

Uzrakstiju pāris rindiņas Meitenei. Protams ir tāda neliela sajūta, ka kontakts ar viņu nedaudz ir pazudis. Tad jau redzēs, bet nu pats jau es vainīgs.

Skatījos hokeja spēli paraēli. Uzvarēja tie, kas uzvarēja.

Tagad ir garlaicīgi. Vēl darbā kādu stundu. Tad vilkšos mājās glābt pasauli. Savu mazo, netīro pasauli.
telpā
2008-05-19 20:48:50

meklējumos

"Atrodi Jēzu sevī" vēstija ziņa plakātā pie sienas.

Es atradu. Viņš man ir kaut kur, khe, pie pakaļas.
domās
2008-05-20 19:20:24

Pārdomas

Ja es uz veikalu aizeju ar savu maisiņu, tad tas nozīmē, ka esmu viens no tiem kretīniem, kas neatļaujas tos 10 santīmus maisiņa iegādei?
Vai arī esmu viens no tiem kretīniem, kas cenšas rūpēties par Latvijas dabu un ierobežo savu plastmasas patēriņu?
khe
2008-05-21 01:08:17

kasot prātu ārā

Foo Fighters dziesma "The Pretender" sasodīti atgādina laiku, kad no Zeļļu ielas kojām vilkos pa tumsu uz tuvējo pārtikas veikalu pakaļ aliņam. Tā dziesma man skanēja visu laiku austiņās, protams, ja kāda nogribējusies meitenīte neuzjautāja vai man nav kāda cigarete vai kas tamlīdzīgs. Tad vienkārsi izņēmu austiņu no auss un blenzu viņā līdz kamēr viņa nepārjautāja velreiz. Sasodīti bieži viņas bija manī vīlušās, jo es tā vienkārši nesmēķēju. Principa pēc. Un vispār neredzu iemeslu, lai to darītu. Piedodiet meitenes.

Šodien caur dvī' brāļa profilu iegāju draugos točka lv un paskatījos kas tur jauns. Nekā jauna nebija. Kopš manas izdzēšanās neviens dvī' draugos neraksta sakarīgas dienasgrāmatas. Pirms tam jau arī īsti nerakstīja, bet tagad jau patiešām neviens neraksta. Pat no Vitas neko nemanīju. Žēl. Un vispār atkal mēnesi varēšu tur nerādīties. Kaut arī zinu, ka, ja es būtu draugos, tad varētu sakontaktēties ar daiļo dzimumu daudz ērtāk. Citādāk reti jau kura atceras par tādu lietu kā e-pastu. Tu atceries? Uzraksti man. Uz svētku dienām parasti esmu normāls.

Iešu mājās. Pa ceļam smiešos par savu dzivi ar cerību, ka smiekli paildzinās manu dzīvi. Dīvaini nedaudz. Iespējams smiekli dos man iespēju kādu laika sprīdi vairāk pasmieties par sevi un dzivi apkārt man.
Khe. Labi, eju mocīt sevi.
khe
2008-05-21 23:40:52

khe vienkārši un pavisam

Tā nu ir atzibeņojis (vai atnācis, ja vēlamies rakstīt epitetos) elektroniskais rēķins no mana lieliskā hostinga pakalpojuma sniedzēja. Tad nu es sāku domāt vai uzturēt savu elektronisko dienasgrāmatu, vai tomēr nē.
Nezinu. Protams, kad sāku rakstīt, tad varētu teikt, ka man bija tāda kā personīgā krīze un bija vēlēšanās izlādēties kaut kur. Tā kā neesmu no tiem, kas sit dzivniekiem, nolēmu, ka jāraksta dienasgrāmata. Cik nu tas izdevās, bet katrā ziņā vismaz pieci cilvēki viņu apskatījās ar interesi. Un ceru, ka palasīja.

Reizēm jau tā rakstīšana man sanākusi dīvaini, reizēm vienkārsi tizla, reizēm sūdīga. Īsāk sakot tāda, kāda man likās dzīve no sava skatu punkta.

Scenārijs kādam no iestudētajiem televizijas šoviem:

"Esiet sveicināti, cienijamie skatītāji! Šodien studijā pie Ainas tantes viesojas jaunietis, kas savas emocijas pierakstīja interneta lappusītē deelis.lv"

[Šova vadītāja pievēršas jaunietim, kas ērti apsēdies blakus rudajai tantei ar neuzpūstām krūtīm]

"Sveiks, smukais jaunieti! Kā Jūs šodien jūtaties?"

[Studijā atskan skaļi aplausi. Režisors pie pults palaiž ēterā jaunas meitenes seju, kas skatās uz studijas viesi ar mīlestības pilnām acīm. Rodas sajūta, ka meitenei būtu liels prieks puisim atdoties]

"Sveiki! Jūtos diezgan normāli. Spožā gaisma gan nedaudz traucē, bet visā visumā viss ir kārtībā."

[Tikmēr šova vadītāja vēro jaunieti un ar pirktu glauda sev žokli. Ar rūpju pilnu acu skatienu tiek pievērsta uzmanība šova tēmai]

"Kā Jūs izlēmāt, ka Jums ir vajadzība savas rakstītās pārdomas publicēt internetā?"

"Man tas bija tāds diezgan grūts periods, jo izķīros ar draudzeni"

[Vadītāja pātrauc. Studijā noskan līdzjūtīga ūjināšana]

"Vai tiešām? Cik skumīgi."

"Jā, patiešām. Bet tas laikam bija paredzams, jo škiršanās notika jau trešo reizi un šoreiz tas notika pēdējo reizi."

"Un kā Jūs tagad jūtaties?"

"Diezgan labi. Draudzene ir aizmirsta. Ir bijušas kaut kādas citas attiecības. Pasaules notikumi nostājas savās vietā"

"Vai tas nozīmē, ka vairs nerakstīsiet?"

"Ziniet, Ainas tante, es tomēr domāju, ka turpināšu rakstīt. Jūs jautāsiet - kāpēc? Es saprotu, ka nevaru pretendēt uz kvalitatīva satura zīmogu, bet rakstu sevis dēļ. Un tas ir pats galvenais."

[Studijā ovācijas. Rudā sieviete apskauj jaunieti. Meitenes no skatītājiem met savu apakšveļu. Šovs tiek pātraukts ar reklāmu...]

P.S.
Reizēm jau katru pārņem sajūta, ka galīgi nav ko darīt. Mani arī tāda pārņēma. Bet nu izdomāju aiziet tagad uz FP iedzert kādu alu. Darbā to nav interesanti darīt. Kāda piebiedrosies?
cacas -> kakas
2008-05-22 18:39:43

Tev ir smuki pupi

Vakar sanāca nedaudz parunāties ar jaunēkli, kurš nācis kaut kur no Dienvidamerikas. Cik noskaidroju, tad strādā viņš Liepājā un latviski, protams, nesaprot ne vārda. Tas gan viņam netraucē iemācīties dažas frāzes, lai savaldzinātu Latvijas zeltenes. Tās frāzes viņš arī man pateica.

Viena frāze skanēja kā "tev ir smuki pupi", bet otra frāze bija "tev ir smuka dirsa". Vienkārši ģeniāli viņu kāds bija samācijis.

Kura gan meitene pēc šo maģisko vārdu pateikšana spētu turēties pretī viņa šarmam?

P.S.
Iekš FP laikam sākusies vasaras sezona un doties uz turieni ar virsjakām būtu baigi neērti. Nebūtu īsti tās kur nolikt.
P.P.S.
Mistiskā veidā ieklīdu arī iekš Pablo. Ar to pilnībā pietika, lai atkal kādu mēnesi tur nerādītos. Pietika izdzert tur tikai vienu alu, lai pēc tam būtu jāvemj. Jā, to es arī darīju. Paldies Pablo!
P.P.P.S.
Ja esmu kādreiz iekomentējis Tavā blogā/dienasgrāmatā/emuārā, tad droši vari dzēst manu komentāru ārā. Esmu nolēmis vairs nedzert. Vismaz ne tādos daudzumos. Naivi, ja?
ar pupiem
2008-05-24 00:16:43

pa punktiem

1.
Šodien nedaudz sajutos slims. Sēdēju pēcpusdienā uz soliņa parkā un brokastīs notiesāju savas sāļās bulciņas un uzdzēru aliņu no bundžas.
Tā nu sanāca, ka bars ar jauniešiem [izskatījās pēc skolēnu eksursijas] gāja man garām. Man jau viņi, protams, netraucēja, bet pamanīju vienu meiteni barā, kurai patiešām nebija spēka nolaist acis no manis.
Uzsmaidīju viņai. Tas, protams, viņu diezgan samulsināja un viņa aizskrēja pie draudzenes. Dīvaini.
Padomāju cik viņai varēja būt gadu... Un sajutos slimi.

2.
Vēlējos no sava Ubuntu noinstalēt draņķīgo Firefox interneta pārlūku. Tik viegli nemaz tas neizdevās, jo no Applications->Pievienot/noņemt... to neļāva darīt. Bija jādodas uz Synaptic menedžeri. Bet šķiet izdevās veiksmīgi. Būšu nu ticis no slikta internetpārlūka vaļā.

3.
Izsecināju, ka es īsti savus solījumus nepildu. Piemēram, šodien savā twitter kontā solīju, ka izdaudzīšu mazajām meitenēm zobus tikai tamdēļ, ka viņas man blakus Rožu laukumā grauza sēkliņas un visu nomēsloja aiz sevis. Bet neizdarīju to. Vēl es solīju, ka nerādīšos iekš Pablo kādu mēnesi. Doma jau bija lieliska. Izpildījums draņķīgs, jo R.A.P. dēļ pastāv diezgan liela iespēja, ka es šovakar tur būšu. Zinu, nelepojos ar sevi.
Un alus veljoprojām tiek lietots.

4.
Palasīju citus twitterotājus un izdomāju, ka šaubos vai deru tam pasākumam.
Vismaz prieks bija izmantot twitter, jo uzzināju, ka A.Mednis spēlēs Fontaine Palace Liepājā. Īsti vairs neatceros kāda mūzika tad parasti tiek spēlēta. Un kāda tiks spēlēta šovakar. Tā vien liekas, ka pastāv iespēja aiziet uz turieni un paklausīties.

5.
Paldies dievam, ka šo neviens nelasa.

6.
Lab, es eju. Jāzaudē nevainība. Ticami?
kje
2008-05-24 15:06:12

bez virsraksta

Man laikam palika tik vientuļi, ka atnācu uz darbu 3 stundas ātrāk nekā parasti.
Neviens jau laikam nav ideāls.
mmm
2008-05-25 21:23:19

pa pēdējiem punktiem

1. Kaut kā sagribējās šodien iet nošauties. To, man liekas, varētu pat pārvērst par vienu lielu, grandiozu hobiju.

2. Pēc laba laika pārtraukuma atkal esmu piereģistrējies burkānvortālā. Zinu, muļķīgi jau diezgan ir, bet ko es varu darīt (ko citi var darīt), ja neviens (nu izņemot Ligiju) mans (teorētiski) draugs neizmanto tik aktīvi e-pastu? Muļķīgi.
Īstenībā jau vainīgs ir garlaicīgais darbs. Tad nu tas varētu būt viens veids kā īsināt laiku. Vari ieaicināt mani draugos. Alus plūdīs. Iespējams. Vai varbūt. Tjipa budjim žitj družna
Un vispār esmu noilgojies pēc tādiem tekstiņiem kā "iecheko manu cmuko bilžukū!!11!!" Links uz mani starp citu. Kauns.

3. Tikko pa tv3 noskanēja pašreklāma. Necitēšu, bet nu tā aptuveni sev zem deguna nodeklamēšu: "Kā pārvarēt attiecību krīzi skatieties filmā "Atriebjot nodevību"!" Kaut kā aizdomīgi man prātā sasaistījās filmas nosaukums un sauklis par attiecību krīzes pārvarēšanu.

4. Kaut kā pamatoti uznākusi vēlme nograut visu savu ierakstu datubāzi. Iespējams vakarā to jāizdara. Būs iemesls izveidot jaunu, normālu dienasgrāmatu. Vai varbūt visu jānoveļ uz seksa trūkumu. Nezinu. Jāsāk nodarboties ar fiziku. Fiziķi kaut kā sadzīvo ar savu dzimudzīves pelēcīgumu. Tas man tāds kretīnisks aizspriedums noteikti.

5. Punkts viens iespējams diezgan atbilst manam garstāvoklim. Emo puika. Sarunājam, ka šis būs mans pēdējais ieraksts? Labi! Es jau zināju, ka mums vienāds domugājiens.
khe uz beigām
2008-05-27 20:56:56

Dzerot iedomu tēju

Tā nu dīvaini sanāca, ka mana vēlme dzēst ārā visu savu ierakstu datubāzi tika atalgota ar dažiem zilumiem, nobrāzumiem un dažu simtu latu zaudējumiem. Ja zinātu, ka Dievs tik atklāti gribēs man pateikt, ka man jāturpina rakstīt, tad jau nebūtu nīdējis par to.
Tad nu, ejot mājās no sava garlaicīgā darba, tiku nedaudz saburzīts un sasists un mans iemīļotais datoriņš nu jau ir citās, cerams līkākās rokās. Ar visiem datiem, parolēm un iesākto jaunās versijas izstrādi savai mazajai dienasgrāmatai. Vismaz prieks, ka bija iespēja iečolēt jauno policija ēku Liepājā. Man jau patika. Policijas ēka, protams.

Un vispār, man tagad labais tonis skaitītos uzrakstīt par iTelefonu Latvijā vai par Ātruma polisi? Vai vienkārši par Maxima veikalu? Es jau īsti nezinu. Citi, kā skatos, zin daudz labāk un to vien dara kā pārkopē visādus tekstus no preses relīzēm un tā tālāk līdz panīkumam. Es, personīgi, blogos vēlētos lasīt konkrēta cilvēka konkrēto viedokli par konkrēto tēmu, nevis kaut kādas pārpublicētas rindiņas. Dažreiz, protams, ir jau patīkami pārsteigumi. To skaitā blogā caurums.lv paustie viedokļi. Tas tā starp citu.

Ja rūp.
dzerot iedomu tēju
2008-05-27 23:38:37

Kādu laiku nelietojams

Nelielas sāpes labajā rokā. Vispārējs nogurums. Kuņģa saturs tā vien prasās, lai to izgāž uz tastatūru. Nelielas trīsas pārņem augumu. Pirksti salst. Un iztēle tik ļoti vēlas piedomāt galvas sāpes. Nē! Neļaušu to prieku šai. Nav pelnījusi.
Īstenībā es esmu normāls. Tikai pats tam aizvien biežāk sāku neticēt. Velns! Sevi apgriezt par 180 grādiem ir taču vienkāršāk nekā to izdarīt ar pasauli? Sāk šķist, ka pēdējais laiks ir sākt to darīt. Kārtējo reizi.

Iztēlē kā parasti viss ir lieliskāks, labāks, arī nosacītāks. Iztēle ir viena stulba padarīšana, lai atrautos no realitātes. Kura gan ir katram sava.

Jāmaterializē iztēli, jāuzliek uz iesma, jāpagatavo un jāsagremo galu galā. Noskalojot ar kādu vēsu alus malku. Un jā, žēl, ka man pat līdz iesmam tāls ceļš jāiet. Sūdīgi. Sīkumaini.
khe
2008-06-03 06:42:04

tāds nu ir rīts reizēm

Šorīt dziesmas vārdi "izkrāsots priekš viesiem, es esmu nomiris tev" nevēlas mani kaut kā "uzrunāt". Liekas, ka pārāk maz kafijotais šķidrums izdzert šajā saistošajā rītā. Pārāk maz, lai varētu neskaidri domāt. Parasti un pierasti. .

Par laimi šodiena būs citādāka nekā vakardiena. Viss par to vairāk vai mazāk liecina. Ticu. Piemēram zivīm akvārijā, šķiet, šorīt ir lielāka vēlme nosprāgt. Vai arī, neizslēdzu, es šorīt vienkārši (reizēm) vairāk vēlos viņas redzēt nosprāgušas. Jauki. Katra to flegmatiskā spuru kustība liek vairāk un vairāk pasapņot. Kaut arī nomodā un nereāli. Jēl.

Ārā arvien biežāk dzirdama auto rūkoņa. Pilsēta mostas. Jābēg no darba prom. Kamēr vēl mani neviens nav pieķēris, ka esmu tur. Nu ko es varu darīt, ka man sasodīti nepatiktu redzēt darbinieku izbrīnītos acu skatienus par manu dullumu. Ka es darbā. Un vēl skaidrā. Bāc.

Šodien (vakar) darbā apmācīju topošo kolēģi. Esmu patīkami pārsteigts par viņa saprašanu. Tas dod spēku domai, ka šonedēļ man būs brīvdiena. Būs. Cerība patiešām reizēm mēdz spēcināt cilvēku. Dīvaini, ka līdz ar to automātiski samazinājās vēlme visus piekāst (darba devējus) un uzrakstīt atlūgumu. Vai izdarīt ko tādu, lai darba devējiem būtu pienākums pārtraukt ar mani darba attiecības. Tas gan neglīti atsauktos uz manās iespējām atrast citu darbu. Ai, vienalga. Ierakstīs informācijas meklētājā manu vārdu un uzvārdu. Atradīs www.deelis.lv un automātiski izsvītros mani no kandidātu saraksta. Es jau tāds pozitīvs cilvēciņš noteikti no malas izliekos. .

Šorīt noskatījos trīs filmas. Pēc kārtas. Un pēdējā dīvainā kārtā palikusi tikai atmiņā. Un pietiekami sūdīgi, lai varētu daudz maz sakarīgi atstāstīt sižetu. Bet varu jau mēģināt. Tā nu, lūk, iespējams, kāds kino gardēdis vēlēsies to filmu redzēt. Filmu aptuveni sauc "the street kings" un filmā vienam policistam "nokrīt zvīņas no acīm" un viņš apšauj visus savus kolēģus. Tāds nu "happy end". Nja.

Starp citu šis ir ilgākais periods nerakstīšanā kopš manas iesāktās rakstīšanas. Ē, nesmuki uzrakstīts teikums, vai ne? Tas tā speciāli. Lai pie brokastīm būtu ilgāk ko gremot. Khe.

Tas tomēr ir tik sasodīti pozitīvi, ka, ienākot manā blogā, Tu vairs nepieklauvē. Droši, jūties kā mājās. Tikai nākošreiz neaizmirsti paņemt līdzi aliņu. Neesmu pie stūres. Es pat savu dzīvi sevišķi nestūrēju. Nē, rokas man skatienu neaizsedz un es nespiedzu. Tamdēļ, ka pa dzīvi virzos nepārsniedzot to tizlo ātrumu. Un kam tas vispār rūp?
Šodien es esmu citādāks. Neobligāti labāks, foršāks, sakarīgāks, loģiskāks. Kā jau teicu - šodien es esmu citādāks. Cik nu es tas, protams, ir iespējams. "Kādreiz viss tas likās lieks". Drumm, drumm...
stāstos
2008-06-04 03:35:11

ieraksts 87

Pēdējā laikā sasodīti iepriecina doma, ka būšu izmetis no galvas bijušo draudzeni. Nē, nu labi, es te nedaudz muldu.
Gribēju vienkārši rakstīt, ka viss praktiski ir kārtībā. Nekad jau mana saprašana par viņu nebūs ideāla. Gan priekš sevis, gan priekš viņas, jo esmu diezgan neveselīgi samaitāts. Šaubos vai varēšu jebkad uztvert viņu normāli. Nu, tā kā pašā sākumā, kad viņa man likās interesanta, jautra, nedaudz dīvaina (šī īpašība man patīk cilvēkos) un smuka.
Un tagad patiešām nav grūti sevi iegrožot. Neuznāk vairs tā slimīgā vēlme viņai uzrakstīt. Toreizējā e-pasta sūtīšana viņai tagad liekas diezgan smieklīga. Prieks, ka viņa neatbildēja. Viņas telefona numuru ar šķiet būšu aizmirsis. Nezinu vai spētu tai maziņai-kaziņai maz ticēt, uzticēties. Un tas jau īstenībā nemaz nav vajadzīgs. Lai paliek, jo viņas izvēle bija tāda kāda bija. Es devu iespēju viņai saprast, bet viņa mani sevišķi labi acīmredzot nesaprata.
Un, visticamāk, es viņu arī nesapratu vai arī biju par slinku to darīt. Neviens jau mēs neesam ideāls.
kā parasti
2008-06-06 22:46:43

Reizēm, ja ir dvīņubrālis

Atliek tikai aiziet pie viņa uz darbu nedaudz parunāties, kad atpakaļ ejot jau nākas skaidrot kādam nepazīstamam cilvēkam kāpēc es eju prom no darba tik ātri.
Nedaudz mulsinoši. Tad nu jācenšas diplomātiski pateikt, ka es tur nemaz nestrādāju un mani sauc pa visam citā vārdā
njaa
2008-06-07 23:27:45

mazs ieteikums

Ja tev ir draudzene, tad iegādājies (nozodz no veikala) tās krāsainās, mazās līmlapiņas un sāc viņu pārsteigt.
Piemēram, uzraksti uz lapiņas pa labi un pa kreisi nodrāztos vārdus "es tevi mīlu" un ielīmē to trauku skapīša iekšdurvīs. Draudzene būs ļoti (un patīkami) pārsteigta. Labākais ir tas, ka tādus tekstiņus var izdomāt līdz nelabumam. Sākot ar "tu šonakt biji burvīga" un "man patika, ka tu šoreiz nerunāji mīlējoties" un beidzot ar nodrāztajiem "tu esi visjaukākā uz pasaules" vai "tAwi PuPi uzBudIna !11!!!"
Dažreiz jau, protams, ir arī noderīgi uzlīmēt uz ledusskapī esošo aliņu zīmīti ar tekstu "mīļā, tev vairāk piestāv sulas paka" vai kaut kur "rokas nost no manas desas".
Kā jau saprati, lai pārsteigtu draudzeni, nevajag lielus līdzekļus vai laiku. Iedomājies cik draudzene būs patīkami pārsteigta, ja uz naktsgaldiņa atvilktnē esošās prezervatīvu paciņas uzlīmēsi zīmīti - "neizķērnā lieki, es šovakar vedīšu draudzenes".
murgojot
2008-06-12 00:25:31

Grāmata un atpūta

Grāmata

Jau labu laiku iepriekš biju izlēmis sev iegādāties kādu labu grāmatu. Tas, ka es bieži dzeru un šad tad arī pārdzeros alu, nenozīmē, ka man neinteresē tādas lietas kā grāmatu lasīšana. Es pat avīzes šad tad pārlasu. Bet ne par to ir stāsts.
Tad nu aizvilkos uz Valters&Rapa grāmatveikalu lūkot savu grāmatu. Patiesību sakot izvēle bija ļoti niecīga un vienīgais kas krita acīs bija Dens Brauns ar savām grāmatām. Roka jau sniedzās pirkt vienu, jo reiz Meitene bija teikusi, ka Dens praktiski neatšķiras no Deivida, bet te nu iedomājos aizvilkties uz grāmatnīcu, kas atrodas Tirgoņu ielā. Un pareizi vien bija, jo tur atradu vienu Deivida Morela grāmatu ar nosaukumu "Maitasputns". Nedomājot nopirku. Maksāja kaut kur 7 ls, kas praktiski nozīmē, ka vienu reizi pietiek neaiziet uz FP, lai pirkums atmaksātos.
Redzēs kāda būs grāmatas kvalitāte, jo nedaudz baida, ka uz grāmatas autora vārds ir uzdrukāts ar lielākiem burtiem nekā pašas grāmatas nosaukums, kas netieši varētu liecināt par to, ka šoreiz tiek spiests uz autora vārdu nevis saturu. Bet tad jau redzēs, jo Deivids Morels tomēr ir Deivids Morels.
Pirms tam neskaitāmas reizes esmu izlasījis viņa "Rozes Brālība", "Akmens Brālība" un "Izmisuma solis".

Darbs

Tā nu sanāca, ka atvaļinājums man bija gaidāms no šīs pirmdienas, bet par cik man sestdien paliek diezgan apaļi 22 gadi un man nemaz negribējās tupēt darbā savā dzimšanas dienā tā vietā, lai laukos ceptu desiņas un sūktu alu, tad ņemu un eju prom no darba.
Tā vienkārši, jo neredzu iemeslu tur kaut ko sarežģīt. Kāds vēlas mani darbā? [Publika aizkadrā droši iesmejas].

Ar to gribēju teikt, ka uz kādu nedēļu noteikti nesekos ieraksti manā virtuālajā dienasgrāmatā. Neviens saturīgs ieraksts nebūs. [Publika aizkadrā sāk histēriski smieties un viens nodzēries tipiņš ieaurojas bez komatiem - da tev nekad tādi tādi nemaz nav bijuši]
Vakara vadītājs noelšas un piekrītoši mājot ar galvu saka - Uz redzēšanos!
khe
2008-06-19 11:34:57

īsumā

Tad nu pārmaiņu pēc es atkal esmu ticis pie normāla interneta. Esmu Liepājā uz vienu dienu un, ko tur liegt, diezgan skaidrā prātā. Patīkami priekš ceturtdienas rīta. Tas gan nebija tas, ko vēlējos rakstīt. Dooh. Uzrakstīšu īsumā par vairāk vai mazāk neaktuālām lietām, apstākļiem un parādībām.

Par Firefox
Izlaista (gan tiešām, gan pārnestā nozīmē) jaunā interneta pārlūka versija. Labi, neesmu pats mēģinājis, bet tas jau , protams, man neliedz izteikt savus secinājumus. Runā, ka esot ātrāka un ir mazāk problēmas ar operatīvās atmiņas izmantošanu. Ja tā, tad oficiāli paziņoju, ka cilvēkus, kuri man teiks, ka firefox ir labākais interneta pārlūks, neuzskatīšu par nedaudz aprobežotiem cilvēkiem. Līdz šim tāds apgalvojums bija vienīgi gaumes jautājums (par kuru strīdēties esot sliktais tonis), jo daudzi pārlūku testi apliecināja, ka firefox (vesijā līdz 3) nav labākais interneta pārlūks. :)

Par jukšanu prātā
Tas nu lēnām tiek darīts. Neesošu soļu saklausīšana un attālas balsis vairs nav nekas pārsteidzošs manai apziņai. Alus un vēlās iešanas gulēt, sliktais miegs laikam dara savu.
Un jā, laikos būšana citreiz tā uzsauc velmi kaut ko uzrakstīt, ka tā vien prasās ņemt rokās papīru un kādu padrāztu zīmulu, lai rakstītu. Lai izliktu savas domas uz papīra. Tad var vislabāk saprast cik domas ir nevērtīgas (jo tās tikai ir domas).

Par mūžīgo dzinēju
Tā diezgan netīšām atklāju iespēju izveidot mūžīgo dzinēju. Tad nu klausāties. Tūlīt paziņošu revolucionāro notikumu, kas mainīs pasauli...
Cik rāda pulstenis.. velns, man jāsteidzas uz autobusu... nav laika rakstīt..
Liepājā
2008-07-05 03:30:35

daļa patiesības, daļa gaļas

Es esmu nomiris Tev.
Sēžu kaut kur uz Graudu ielas Liepājā. Netālu dzirdama mūzika no Fontaine Festival. Austiņās gan skan Pienvedēju Piedzīvojumi, kas nomāc gan attālo skaņu, gan pērkona trokšņus. Lietus līst.
Patiesību sakot man ir tik karsts, ka labprāt tagad stāvētu vai vēl labāk - sēdētu un baudītu katras lietus lāses atsišanos pret manu nedaudz tizlo ķermeni, pret alus kausu rokās, pret Meitenes sārtajiem apaļumiem. Tā gan fantastika nedaudz, jo, domāju, ka Meitene būtu pietiekami kaprīza, lai viņai lietus šķistu gandrīz vai mēra pārnēsātājs no kura jāizvairās tik sparīgi un sasodīti.
Viņa nesaprot, ka tas patiešām nav svarīgi. Un ir muļķīgi.

Cik var mīlēt un ienīst?
Ir trīs naktī [rītā], bet nomāc doma par Tevi. Dīvaini, jo parasti trīs naktī [rītā] ir tieši tā stunda no visām pieejamām divdesmit četrām smieklīgām, pelēkām un nomācošām stundām diennaktī, kurā man līdz šim nebija jādomā par Tevi.
Laikam nu sev saldsērīgi būs jāiestāsta, ka cukurvate ir saldāka par Tevi, ka baltais suņuks vienīgais prot skatīties uz mani ar draudzīgām, patiesām acīm, ka tad, kad likies man lieliska, Tu talantīgi tēloji tādu tikai šķietami iekārojamu balerīnu.

Tu vari neraudāt, tuksnesī līst
Smieklīgi, bet pat manā visoptimistiskākajā domā Tu to nedari. Nemaz un necik, jo tas patiešām ir Tavā garā. Tavā garā, ko esmu centies un Tu esi ļāvusi man iepazīt.
Bija vajadzīgas tikai 13 dienas, lai Tu aizmirstu mani. Kas aizdomīgā kārtā ir tieši 666 reizes mazāks periods par to, kurā es centīšos aizmirsīšu Tevi. Tik vien trūkst kā aizlidot
khe
2008-07-11 14:15:57

Tas nekas, ka bez virsraksta

Neesmu mājās. Dzeru alu un sagraužu pēdējos Chili Nuts riekstiņus.
Garastāvoklis labs. Nē, nū, jā, nedaudz labs, nekas vēl nav sabojāts. Pat tad, kad līdzīgais brālis sēž netālu un kaut ko nīd par manām idejām.
Whatever.
Vakar biju aizgājis uz pietiekami aprunāto filmu "Hancock". Filmu gan es nosauktu par traģikomēdiju. Doma par to, ka uz pasaules esi saticis sev vairāk vai mazāk ideāli piemērotu cilvēku, bet nespēja praktisku iemeslu dēļ (tjipa nāve un "other stuff") pavadīt ar "ideālo" cilvēku kopīgi savu mūžu, ir diezgan nomācoša. Emm, iespējams gan, ka, iemīloties un neveiksmīgi izšķiroties, pirmās piecas, desmit minūtes vai pat visu mūžību tiek domāts par to, ka tā otrā puse, pusīte tomēr ir tā ideālā, piemērotākā kopīgai nosirmošanai. Bet PIEKĀST visus! Tā nav, sasodīts! Ja būtu ideāla, tad nebūtu tēlojusi tādu nevainīgu kazu. UN man nebūtu jāizliekas par kādu citu. Interesantāku un jautrāku personu.
Tas gan netraucē par viņu reizēm sapņot, traģikomiski uzjautrināties par kopīgajiem, iepriekš pavadītajiem dīvainajiem brīžiem. Njā, ta kā reizi der viens Homērisks "dooh" izsauciens. Un miers. Tikai atmiņas par NEKO! Zini, laikam es nezinu. Vienalga

Klausos mūziku. Tik vienkārši. Pārslēdzu uz austiņām, jo domāju, ka iespējamajiem kaimiņiem nepatiks nedaudz skaļā mūzika.
Redz, man ir svarīgs sabiedrības viedoklis. Vai arī vienkārši uztraucos par savu muzikālo gaumi.
Jā, nu dažreiz jau tizls esmu, bet PIEKĀST! Ha!
Vismaz es tagad smejos. Un tas ir pozitīvi. Kā vienā dziesmā teikts, tad "Tu saprotoši māj ar galvu. Acīm ciet."


Kāds te man pasvieda ideju par pārvākšanos uz tik populāro Wordpress. Ir jēga? Pašlaik vēl nevienu spamu neesmu saņēmis, tamdēļ esmu nedaudz nomākts par iespējamo spama plūsmu. Piekāst, ja? Iespējams. Nekad neesmu bijis blogeris, tamdēļ īsti nav nozīmes kāda patforma man ir. Paštaisīta un sūdīga vai populāra un spama piesaistoša.

Dooh. Par cik es savas dienasgrāmatas komentāriem neesmu pielicis maģisko "external nofollow", tad komentēt ir nedaudz noderīgi. Viena, iespējams, cilvēciska būtne ir atradusi manā dienasgrāmatā atsauci no "b33r.us" lieliskās mājaslapas. Jauki. Es gan nesaprotu kāpēc uz manu lapu aizgājuši tik daudz cilvēki, kas meklējuši kaut kādu info par "elis.lv".

Liekas, ka neliekas
te
2008-07-18 12:06:31

94

Nezinu kāpēc uz etiķetes rakstīts:
" Waterloo X.0. - oriģināls, īpaši ilgi izturēts (extra old) brendijs no Francijas. Eaux-de-vie sajaukums, izturēts ozolkoka mucās, tādējādi atklājot izcilību, vieglu un maigu aromātu ar vaniļas, valriekstu un mandeļu niansēm. Aromāta harmonija un nedaudz pikantā garša sniegs jums atsevišķa baudījuma piepildītus mirkļus. Ieteicams lietot - tīrā veidā."
Garšoja tik pat slikti un nebaudāmi kā jebkurš "brūnītis" no da jebkura kaimiņ' Koļas personīgi veidotā barčika. Un, lai ko tādu lietotu tīrā veidā, ir jābūt diezgan nodzertām garšas kārpiņām.
Neko vairāk par 20 gramiem tā arī neiedabūju sev iekšā.
Ak, jā! Kāds tur brīnums kvalitātei, ja vira ražota a/s "Stumbras" Lietuva.
khe
2008-07-25 07:21:06

Uz BBP

Tad nu es došos. Šonakt praktiski visu nakti normāli negulēju, lai varētu tā laicīgi aizvilkties līdz pasākumam. Izstāvēt rindas un baudīt mūziku, tusiņu, meiteni un varbūt vel šo to. Nekas nenāk īsti prātā. Cits.
Metu acis tagad uz BBP programmiņu un domās plānoju kādus māksliniekus varētu mēģināt redzēt. Visvairāk tādu, šķiet, ir uz otrās (rock) skatuves.
Iekš radio tikko sāka skanēt Red Hot Chilli Papers. Spaidu pogas, lai palielinātu skaņas līmeni. Skudriņas pārskrien pār ķermeni. Kazas tādas.
Atgriežoties reālajā pasaulē jāsaka, ka šoreiz centīšos noskatīties Pienvedēja Piedzīvojumi veikumu. Iekš Fontaine Festival kaut kā neuzspēju, jo kad aizgāju, tad puiši spēlēja pēdējos akordus jau. Tagad viņi tīri pieņemamā laikā skan. Kaut kur pēc pusnakts.
Interesati, ka Ivo Fomins uzstāsies gan Melnās Princeses sastāvā šodien uz lielās skatuves, gan rīt uz rock skatuves kā solo izpildītājs ar pavadošo grupu. Whatever
Habemus (rīt 19:30 rock skatuve) arī varētu mēģināt paklausīties.
Mani tik nedaudz bažīgu dara fakts, ka septiņos no rīta dzeru alu jau. Bet, nu, kam negadās. Brokastis jau esot svarīgākā dienas ēdienreize. Ne? Nice.

Starp citu vakar iesniedzu dokumentus skolā ar domu, ka man var paspīdēt kļūt par studentu. Redzēs vai izdosies, bet nu ir cerība kļūt par LiepU studentu.
Pirms šīs ziņas publicēšanas par maniem plāniem studēt zināja 4 cilvēki. Un tagad noteikti zinās kādi 7 cilvēki. Ja lasi šo, tad vari mēģināt komentāros apsveikt mani :)
khe
2008-07-26 14:56:54

BBP pirmā diena

Ierasti.

Nerakstīšu neko muļķīgi un iedomīgi garu, jo neesmu ne primadonna rozā kostīmā, ne garmatains, alus sūcošs žurnālists. Vai pat nedaudz tirkīzzilā krāsā ģērbts festivāla funs (lasīt: fans).
Khe, tikko uzradās aicinājums iedzert kādu alu. Rakstāmais saīsināsies vel par pāris rindām īsāks. vii
Nu, vārdu sakot, Melno Princesi neredzēju, bet, domājams, būtu bijis labs. Kaut ko nedaudz no Liquido redzēju.
Bija normāli. Dooh

Dienas lieliskākais uzvedums viennozīmīgi bija R.A.P puišiem. Sūdīgākais - The Bosshoss.

Pienvedēja Piedzīvojumi atkal netika redzēti, bet tā jau man ir kā ierasta paraža palikusi.

Ko mēs vēlamies šodien ielaist savā sirdī?
Noteikti, ka Sunrise Avenue, Tumsa, Habemus un Nasty Smile. Nezinu vai visi tiks nobaudīti
Piedošanu par neskaidro rakstīšanu, bet man tas alus iedzeršanas pasākums acīmredzot steidzina.
P.S.
Draudzīgajā man tikai trīs grupas atķeksētas kā favorīt grupas un visas trīs grupas uzstājas festivālā.
Jauki.
P.S.S.
Kāpēc esmu piereģistrēts draudzīgajā vortālā? Ich weiß nicht Gribu būt draudzīgs laikam.
khe
2008-07-31 22:29:33

Rītdiena

Rīt interesanta diena.
Uzzināšu vai atkal (jau kādu trešo reizi) varēšu sevi saukt par pilntiesīgu studentu. Šoreiz mani nedaudz māc sajūta, ka tas varētu būt pa īstam.
Kaut kas līdzīgs īstai mīlestībai. Sākumā prieks būs satikties un pavadīt laiku kopā, bet tad, aprodot viens ar otra klātbūtni, sāksies sīkās nebūšanas, mazie strīdi. Esmu jau pieredzējis. Tikai šoreiz ceru, ka būs man vēlēšanās problēmas vairāk vai mazāk risināt. Un risināt skaidrā prātā protams.
Starp citu mācīšos (optimistiski, ne?) jaunajā Liepājas Universitātē (LiepU).

Jā, un rīt darbā lielā sapulce. Īsti nezinu vai sapulcē paziņos, ka esmu atlaists vai arī paziņos, ka pārslēgs ar mani līgumu. Ir cerība, ka līgums būs spodrāks un mazāk tiks notašķīts ar alkoholu. Iespējams.
Lai nu kā, bet rīt ar līdzīgo brāli iesim uz Fontaine Palace. Tīri sen neesam tā kopīgi tur bijuši.

Kāds vel ies? Cik sapratu tad tur jauno grupu festivāls kaut kāds.
khe
2008-08-03 01:18:26

daa

Tā jau man šķita, ka, skanot vairāk vai mazāk labai mūzikai, iedomāšos šo to uzrakstīt. Neko sakarīgu, protams. Ne jau pirmo reizi šī dienasgrāmata tiek piesmieta ar nesakarīgiem ierakstiem. Citējot bijušo draudzeni, būtu jāraksta vienkārši: "Nerūp!". Ar tādiem viņas tekstiem jau sen bija nojaušams attiecību noslēgums.

Garastāvoklis diezgan sūdīgs šeit un tagad. Mūzika gan nedaudz palīdz, bet nav jau īstens glābējs. Pat alus nav. Nelietīgi un kā parasti. Bieži vien. Ha!

Kaut kas pietrūkst kaut arī daudz kas ir. Kā vienmēr?

Ja šonakt galva (tā kas uz pleciem) strādātu, tad varētu sarakstīt visas savas pārdomas vai vienkārši samaitātās domas, bet, redz, kaza tāda nedomājas. Varbūt man kā blogu/bloku/dienasgrāmatu/piezīmju lasītājam vajadzētu uzrakstit kādas konkrētas pārdomas par kādu konkrētu situāciju. Piekāst.

Meitene ar brūnajām acīm apgalvo, ka esmu nedaudz egoists. Un ka es viņu bieži esmu nosaucis kādas citas meitenes vārdā. Visticamāk, ka Meitenes vārdā. Sāku patiešām domāt, ka man varētu būt sava veida fetišs pret Janām. Baigi. Netieku vaļā.
khe
2008-08-03 01:26:32

bez virsraksta

Kaut kāda nedaudz muļķīga atziņa:
"Lai cik sūdīgi dzīvē ietu, nemet plinti krūmos. Labāk vienkārši apšauj visus."
khe
2008-08-22 07:07:16

Nedaudz agrs rīts

Agrs rīts. Otrā krūze ar kafiju. Un kā tieši pa Rietumu radio sāk skanēt "Nothing else matters". Griežu skaļi un nedaudz pie sevis nīkstu. Alus viens vel ir, bet to es laikam atstāšu darba dienai. Varbūt. Labs garstāvoklis.

Kas tad pa šo laiku jauns ir noticis ar šo dienasgrāmatu?

Tā, ir publicēts šīs ne sevišķi sakarīgās dienasgrāmatas 100-ais ieraksts. Par statistiku nevēlos runāt, jo vairāk vai mazāk neviens draugs (esmu optimists un reizēm ceru, ka man tomēr ir kāds draugs) par šo lapeli nezin, tāpēc tā nav graujoši liela. Īstenībā man tas īsti neinteresē. Pat tie 17 rss abonementi liekas tik graujoši daudz un patīkami. Paldies.
Vakar gandrīz kļuvu par blogeri. Brūno acu īpašnieces iespaidā metu monētu un uzkrita ģerbonis, kas nozīmē to, ka nelieku virsū wordpress platformu, bet palieku pie savas mazās dienasgrāmatas koncepta. Ja būtu uzkritis cipars, tad laikam 100-ais ieraksts būtu wordpress sistēmā.

Vel gan jāsaka, ka sagatavošanas stadijā ir nedaudz dizainiski uzlabota versija. Vārdu sakot lielāks fonts un nomestas liekas detaļas. Tie divi cilvēki, kas to ir redzējuši, saka, ka ir vairāk vai mazāk normāli.

Un bez vairāk vai mazāk nozīmes. Reizēm kaitinošas, reizēm smieklīgas. Vārdu sakot - viss pa vecam.

Hmm, man gadījumā nevajadzēja taisnoties, kāpēc tik sen neesmu rakstījis? Varbūt tāpēc, ka iemīlējies? Mirgojošā, sarkanā lampiņa pie telefona novērš uzmanību un nespēju par to domāt.
Vī!
te